Finanšu ministrija saņēmusi vairāk nekā 100 priekšlikumu ēnu ekonomikas mazināšanai
Pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē noteiktā uzdevuma ministrijām un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem iesniegt priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs, Finanšu ministrija kopumā saņēmusi vairāk kā simts dažādus ierosinājumus.
“Finanšu ministrija novērtē ministriju un mūsu partneru gatavību iesaistīties un risināt ēnu ekonomikas problēmu. Iesniegtie priekšlikumi ir solis tuvāk izpratnei, ka tas izdarāms tikai mums visiem koordinēti sadarbojoties. Šie priekšlikumi būs pamats turpmākajām diskusijām un darbam, lai arvien vairāk mazinātu ēnu ekonomikas apmērus, tiecoties uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Šobrīd Finanšu ministrija turpina darbu pie “Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas mazināšanai 2016. – 2020. gadam” projekta sagatavošanas, kurā iesniegtie priekšlikumi pēc to izvērtēšanas tiks iekļauti.
Ņemot vērā to, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir valsts kopējs uzdevums, kurā jāiesaistās ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, pēdējā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tās dalībnieki vienojās par priekšlikumu iesniegšanu ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs. Īpašu uzmanību institūcijas un sociālie un sadarbības partneri tika aicināti pievērts tādām jomām kā būvniecība, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, sabiedriskie pārvadājumi un pakalpojumu sektors, kurās izvairīšanās no nodokļu nomaksas un patiesās peļņas slēpšana ir īpaši izplatīta.
Jau ziņots, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) pētījuma prognozētais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā 2015. gadā ir 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi 25,8% un 26,2% no IKP.
Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra pētnieka Arņa Saukas pētījuma rezultāti par ēnu ekonomikas uztveres indeksu, kas balstīts uz Baltijas valstu uzņēmēju aptaujām, liecina, ka 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 23,5%, kamēr Lietuvā – 12,5% un Igaunijā – 13,2%.
