Iedvesmojoši: Latvijas alpīnisti spītē pandēmijai un kāpj vecās eglēs
Covid-19 pandēmija aizvadītajā gadā būtiski mainījusi kalnos kāpēju dzīvi. Alpīnists un alpīnisma instruktors Kristaps Liepiņš intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pandēmijas dēļ 2020.gadā neizdevās piepildīt lielu sapni par uzkāpšanu 8000 metru augstā virsotnē. Taču kalnos kāpējs cenšas saglabāt optimismu, nekrist panikā un darboties Latvijā, piemēram, kāpjot vecās, nokaltušās eglēs.
Runājot par aizvadīto gadu, kurā daudzus procesus noteica Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi, Liepiņš izteica vērtējumu, ka viņam un sievai Kristīnei tas kopumā nav bijis slikts gads. "Mēs gadu sākām ar gandrīz pusotra mēneša ilgu ekspedīciju Dienvidamerikā, Argentīnā. Janvāra vidū atgriezāmies Latvijā. Februārī vēl paspējām aizbraukt uz ledus kāpšanas treniņnometni Norvēģijā kopā ar vienu draugu, kas dzīvo tur. Tad nāca ārkārtas situācija un viss pārējais. Kopumā gads ir pavadīts, aktīvi darbojoties, piemēram, pārskatot arhīvu foto un videomateriālus, papildinot mācību programmas." Ļoti nopietni strādāts pie materiāliem tiešsaistes apmācībām. Tāpat kalnos kāpēju pāris internetā organizējis dažādus stāstu vakarus, par ko cilvēkiem ir liela interese.
Liepiņš arī atzina, ka aizvadītā gada laikā daudz pārdomājis notiekošo, mainījis pieeju dažādām lietām un apguvis jaunas iemaņas.
Negarlaikojas, bet uzraksta grāmatu
"Garlaicīgi nav bijis nevienu brīdi," viņš sacīja un paskaidroja, ka vasarā gan paši piedalījušies dažādos treniņos, gan organizējuši apmācības. Savukārt vasaras beigās, kad vēl nebija nekādu domu par otro Covid-19 vilni, viņi vēlreiz devās ārpus Latvijas, šoreiz uz Norvēģijas Lofotu salām, lai kāptu pa granīta klintīm, bet septembrī paguva uzkāpt divās virsotnēs Gruzijas kalnos.
Turklāt pandēmijas laikā, kad bija ierobežotas iespējas doties uz kalniem, pāris sarakstījis emocionālu grāmatu par kalnu ekspedīcijās piedzīvoto: "Tā nebūs mācību grāmata par alpīnismu. Tā būs ļoti emocionāla grāmata par vienu 2018.gada kalnu ekspedīciju, kur uzkāpām divās virsotnēs, kas ir augstākas par 7000 metriem." Grāmatu varētu izdot ziemas beigās vai pavasara sākumā.
"Jā, daudzas lietas līdz ar Covid-19 pandēmiju kļuva problemātiskas, bet man liekas, ka kalnos kāpēji, kas dzīvo Latvijā, jau ir pieraduši pie dažādu neiespējamo misiju realizācijas un iespēju atrašanas."
Pandēmija aizkavē piepildīt sapni par astoņtūkstošnieku
Pandēmijas dēļ Kristapam un Kristīnei nācās pamatīgi mainīt savus šī gada plānus. "Pavasara sākumā bija nepatīkama sajūta, ka visas plānotās ekspedīcijas atceltas un iepriekšējos gados darītais izrādās teju vai bezjēdzīgs. Bijām plānojuši šoruden uzkāpt 8000 metru augstā kalnā, un tam mēs gatavojāmies divus iepriekšējos gadus. Smagi trenējāmies un divreiz gadā devāmies augstkalnu ekspedīcijās, lai varētu sevi sagatavot īpaši augstajiem kalniem. Tāpēc arī šī gada sākumā bijām Argentīnā - uzkāpām vairākās augstās virsotnēs, no kurām divas bija vairāk nekā 6700 metru augstas. Visam mūsu augstkalnu darbam vairs nebija pielietojuma. Rudenī iecerēto neizdevās īstenot. Bet cerības neesam zaudējuši!"
Pavadot šo gadu Latvijā un zemos kalnos, alpīnisti sapratuši, ka viņu sapnis par vairāk nekā 8000 metru augstas virsotnes sasniegšanu būs jāpārceļ pa pāris gadiem.
Brīdināja par krīzi jau pirms vairākiem gadiem
Liepiņš atgādināja, ka jau 2018. un2019.gadā dažādu jomu pasaules speciālisti brīdināja par drīzumā gaidāmo krīzi. Tolaik vēl nebija skaidrs, vai tā būs militāra vai ekonomiska, bet bija prognozējams, ka kaut kas nozīmīgs pasaulē notiks.
Tiem, kam tagad ir finansiālas problēmas, gribu atgādināt, ka visā pasaulē 2018., 2019.gadā visu laiku dažādos līmeņos runāja, ka ir gaidāma krīze.
Speciālisti aicināja būt gataviem nezināmajam. "Savā veidā arī mēs gatavojāmies, atrodot visādus papildus darbus. Alpīnisms un lekciju lasīšana nav mūsu pamatdarbs, ir plašas iespējas dažādās jomās. Centāmies plānot, gatavoties, ietaupīt. Man liekas, ka nevarēja nedzirdēt izskanējušos brīdinājumus pēdējos 2-3 gados. Atnākot krīzei, kas šoreiz bija pilnīgi negaidītā veidā, mani pārsteidza cilvēki, kas joprojām bija dzīvojuši no rokas mutē un kas nebija gatavi šim izaicinoši grūtajam brīdim."
Aicina mainīties uz labo pusi
Viņš arī aicina cilvēkus pārdomāt un mainīt savu dzīvi, ja rodas tāda nepieciešamība un iespēja. "Varbūt tas izklausās ļoti dīvaini, ka alpīnisma instruktors sāk stāstīt cilvēkiem, ka ir jābūt gataviem kaut ko mainīt un pārprofilēties, piemēram, mainīt savu piedāvājumu un ieradumus, tostarp naudas tērēšanā. Mums kalnu ekspedīcijās ir ļoti nopietna pieredze ar pielāgošanos, izmaiņu analizēšanu, pieņemšanu, kardinālu plānu maiņu."
Alpīnists atzīst, ka viņiem regulāri ir nācies gan atcelt, gan mainīt savus plānus, jo, piemēram, laika apstākļi ir kļuvuši teju neprognozējami. "Arī tagad mēs domājam, kā iziet no šīs situācijas un ko darīt citādāk. Uzskatu, ka jebkurš cilvēks var atrast veidus un iespējas, kā darīt citādāk. Un nebūt ne sliktāk. Pat labāk!"
Atceļam paniku un gatavojamies dzīvei!
Runājot par jauno gadu, Liepiņš aicina nekrist panikā. "Kopš pavasara, kad bija pirmais Covid-19 vilnis, visu laiku esmu teicis, ka jāatceļ panika un jāgatavojas dzīvei. Tas ir bijis mans lozungs. Nav jēgas panikot par šo visu. Galvenais ir saglabāt labu veselību un skaidru prātu." Ja tas izdodas, tad varam ļoti daudz ko izdarīt.
Viņiem nav skaidru nākamā gada plānu: "Ja kāds cilvēks šajā laikā var precīzi pateikt, ko viņš darīs pēc pusgada, viņš melo. Man liekas, ka mēs neviens nevaram būt pārliecināti, kas būs pēc pusgada, līdz ar to šobrīd jābūt gataviem visam. Varbūt kādu brīdi būs sliktāk. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jaunajā gadā nebūs ne tā, kā bija pagājušajā gadā, ne arī tā, kā bija aizvadītajā gadā."
Tiklīdz būs iespējama ceļošana, Kristaps un Kristīne dosies uz kalniem. Pagaidām gan nav iespējams pateikt konkrētu ceļa mērķi. Galvenais ir būt gataviem doties ceļā, improvizēt un reaģēt uz iespējām.
Treniņus neviens nav aizliedzis
Alpīnists arī uzsver, ka pandēmijas laikā cilvēkiem ir daudz iespēju kustēties un sportot pat tad, ja sporta klubi ir aizvērti. Skriešana un došanās dabā joprojām ir iespējama. Arī dziļās muskulatūras vingrinājumiem nav vajadzīga īpaša sporta zāle, jo tos katrs pats var izpildīt mājās. Tāpat dažādi vingrinājumi iespējami laukā svaigā gaisā.
Savukārt kāpēji var attīstīt savas prasmes neparastos veidos.
Piemēram, gada pēdējās dienās pāris devās uz kādu privātu mežu, kur atrodas mizgraužu skartas un nokaltušas egles, kas vēl nav nozāģētas.
"Tie ir fantastiski kāpšanas treniņi ar leduscirtņiem un dzelkšņiem pie kājām 15 metru augstumā. Lieliski kāpšanas maršruti, kuri ļauj imitēt kāpšanu pa vertikālu ledu! Ej un darbojies! Visu dienu būsi pavadījis svaigā gaisā un uzturējis savu fizisko formu.
Protams, lai to darītu, ir vajadzīgs gan ekipējums, gan zināšanas par tā pielietojumu, un tieši tā ir tā joma, kurā varam palīdzēt ikvienam jaunajam kalnos kāpšanas interesentam – ierādīt pamatus, izskaidrot galvenos drošības aspektus. Arī paši ar interesi un azartu meklējam vēl nezināmas iespējas kāpt Latvijā dažādās interesantās vietās.”
Industriāli un urbāni objekti kļūst par alpīnistu treniņu vietām
Liepiņi regulāri sazinās ar kalnos kāpējiem citās valstīs. Laimīgi ir tie alpīnisti, kuru dzīves vietas ir netālu no kalniem, piemēram, norvēģi, francūži, itāļi, bet citu valstu alpīnisti meklē dažādas netradicionālas iespējas izkustēties, piemēram, kāpj kādos industriālos vai urbānos objektos. Katrs dara labāko, kas ir iespējams netālu no viņa mājām.
Var teikt, ka šogad visā pasaulē izveidojies vietējo piemājas kāpienu bums. "Mums Latvijā nav nekādu kalnu, klinšu un leduskritumu, bet mēs turpinām darboties. Daudziem ir pārsteigums, piemēram, ka mēs kāpjam pa nokaltušajiem kokiem."
