Latvijā dzīve kļūst lētāka tiem, kas nedzer un nepīpē, secina eksperts
Pēteris Strautiņš: "Tikumīgiem cilvēkiem dzīve kļūst lētāka".
Bizness un ekonomika
2015. gada 8. septembris, 17:48

Latvijā dzīve kļūst lētāka tiem, kas nedzer un nepīpē, secina eksperts

Jauns.lv

Tikumīgiem cilvēkiem dzīve kļūst lētāka - tā jaunākās patēriņa cenu pārmaiņas raksturo ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Augustā cenas pret pērno augustu augušas tikai par 0,1%, mēneša laikā samazinoties par 0,5%, kā jau šajā mēnesī ierasts.

Ja no kopējā patēriņa groza atskaita alkoholu un tabaku, kuru kopējais devums gada inflācijā ir ap 0,2%, pārējām precēm un pakalpojumiem cenas vidēji ir samazinājušās, rēķina ekonomikas eksperts un atzīmē, ka tas varētu būt papildu pamudinājums atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem, kas ir viens no nupat notikušā akcīzes nodokļa paaugstinājuma mērķiem.

Strautiņš secina, ka tiem, kuri dzīvo ne tikai tikumīgi, bet pat askētiski, brīvprātīgi vai piespiedu kārtā, cenu indeksa izmaiņas ir vēl labvēlīgākas, ja viņiem izdevies samazināt elektrības patēriņu, tā joprojām ir par 26,7% dārgāka nekā pirms gada. Pārtikas cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,6%. Govju ganāmpulku īpašnieku ciešanas devušas kādu labumu patērētājiem, piena produkti gada laikā kļuvuši lētāki par 13%. Eksperta vērtējumā ir pārsteidzoši, ka gada griezumā nav mainījusies zivju konservu cena, varēja gaidīt, ka Krievijas embargo skartie ražotāji centīsies vairāk pārdot vietējā tirgū un cenas kritīs. Siltums gada laikā kļuvis par 11,8%, bet gāze - par 9,5% lētāki.

Veselības aprūpe gada laikā kļuvusi lētāka tiem, kuriem lieta tik nopietna, ka vajadzīgi slimnīcu pakalpojumi, kas kļuvuši lētāki par 11,5%. Savukārt citi medicīnas pakalpojumi kļuvuši nedaudz dārgāki.

Alkoholiskie dzērieni gada laikā kļuvuši par 3,9% dārgāki.

Strautiņš vērš uzmanību, ka inflācija skar arī citus dzīves smalkumus - viesnīcu un restorānu pakalpojumus (kāpums par 3,3%), frizētavas un personīgās aprūpes iestādes (kāpums par 3,1%), izglītību (kāpums par 1,5%), atpūtas un kultūras pakalpojumus (kāpums par 0,6%).

"Pasaules izejvielu cenu kritums turpinās "uzsūkties" Latvijas patēriņa cenu indeksā, te nav runa tikai par naftas cenu ietekmi. Tāpēc tuvākajos divos mēnešos deflāciju ir cerība baudīt ne tikai principiāliem antialkoholiķiem un antinikotīniķiem. Novembrī šīs iespējas jau sāks mazināties, jo pērn gada nogalē cenu līmenis slīdēja uz leju. Vidējais cenu līmenis uz brīdi varētu gandrīz precīzi atgriezties punktā, kur tas bija pirms trīs gadiem. Tas arī būtu tikai apmēram 3% virs 2009.gada pavasarī sasniegtā līmeņa. Daudz kas šajā laikā Latvijas ekonomikā ir mainījies, bet ne dzīves dārdzība, vismaz ne patēriņa produktu grozam kopumā," rezumē ekonomikas eksperts.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA