20 gadu laikā benzīna cenas kāpušas divas reizes. Cik par degvielu maksāsim 2021. gadā?
Šajā gadsimtā degvielas cena Latvijas benzīntankos, salīdzinot ar šodienas cenām, pieaugusi divkārtīgi, bet vēl pirms gada to iegādājāmies par ievērojami augstāku cenu nekā šobrīd. Turpinot rakstu sēriju par degvielas tirgu atjaunotajā Latvijā, Jauns.lv apskatu noslēdz ar atskatu uz pēdējo divdesmitgadi, kad mainījās ne tikai valūtas, bet arī iestājāmies Eiropas Savienībā, atvērās robežas un mēs lētāka benzīna meklējumos ar savu auto varējām braukāt pa visu Eiropu.
Pateicoties Igaunijai, kura no šī gada vidus nolēma pakāpeniski līdz 2023. gadam samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, kā arī, salīdzinot ar Latviju, degvielas zemajai cenai dienvidu kaimiņvalstīs, mūsu valdība nolēmusi, “lai saglabātu degvielas cenu konkurētspēju ar dienvidu kaimiņiem (Lietuvu un Poliju), iesaldēt naftas produktu akcīzes nodokļa likmes uz trijiem gadiem – no 2021. līdz 2023. gadam”.
Tas nozīmē, ka arī nākamā gada sākumā dīzeļdegvielu Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēsim nopirkt par apmēram 90 centiem litrā, bet benzīnu par eiro litrā. Tas varētu priecēt. Tomēr ar liegu nostaļģiju varam atcerēties šīs tūkstošgades sākumu, kad degviela mūsdienu prātam bija neaptverami lēta. Savukārt vēl pirms gada-pieciem tā bija ievērojami augstāka. Katrā ziņā, tagad pateicoties Covid-19 radītajai krīzei, naftas cenas pasaules tirgū ir kritušās. Kā būs pēc tam, kad beigsies Covid-19 murgs, varam tikai minēt. Bet teju ar pārliecību varam teikt, ka atkal būs iegansts degvielas cenai kāpt. Par cik, to jau rādīs nākotne…
Straujais cenu kāpums
2001. gada nogalē, atkarībā no benzīna markas, tas maksāja no 35 līdz 38 santīmiem litrā (0,5-0,55 eiro), bet dīzeļdegviela – ap 33 santīmiem litrā (0,46 eiro). Tas ir tieši uz pusi lētāk nekā pašreiz. Un pēc tam - nākamajos gados tā jau pakāpeniski pieauga. Iestāšanās Eiropas Savienībā deva mums ne tikai lielāku brīvību un drošību, bet arī augstākas benzīna cenas.
2004. gadā, dažus mēnešus pēc iekļaušanās vienotajā Eiropas saimē, benzīns litrā maksāja jau gandrīz puslatu (0.71 eiro), bet dīzeļdegviela – no 47 līdz 49 santīmiem litrā. Vēl pēc četriem gadiem, 2008. gadā, benzīns maksāja 53-57 santīmus litrā, bet dīzeļdegviela jau bija dārgāka par benzīnu – 58 santīmi litrā.
Šī gadu desmita pirmajā gadā, 2010. gada decembrī, degviela jau bija dārgāka nekā šobrīd: benzīns – 91-95 santīmi litrā, bet dīzeļdegviela – ap 90 santīmiem (1,28 eiro) litrā. Tā nu nākamos gados cena pakāpeniski pieauga.
Jau no 2014. gada visas cenas rēķinām eiro. 2014. gadā: benzīns 1,08-1,13, dīzeļdegviela – 1,08; 2016. gadā: benzīns – 1,20, dīzeļdegviela – 1,08 eiro litrā. Pirms gada, 2019. gada decembrī: benzīns – 1,27-1,33, dīzeļdegviela – 1,20 eiro litrā. Nu, uzliekot sejas masku, degvielu varam iegādāties par pārdesmit centiem litrā lētāk.
Pārkāpta sarkanā robeža
2012. gada februāra sākums ir laiks, ko neaizmirsīs desmitiem tūkstošu Latvijas šoferīšu. Šo brīdi ar bažām gaidīja teju visa Latvija – to komentēja gan ekonomisti, gan psihoterapeiti. Tika sasniegta “psiholoģiskā robežšķirtne” – benzīna litra cena pārsniedza viena lata robežu.
Latvijas Automotobiedrības prezidents Juris Zvirbulis rakstīja: “Diena, kurā neatkarīgās Latvijas vēsturē degvielas cena pirmo reizi pārsniedz latu, autovadītāju kalendāros varētu tikt iezīmēta ar sarkanu. No vienas puses tā tik tiešām ir psiholoģiska robeža, kuru uzreiz pamanām, aplūkojot cenas, pie degvielas uzpildes stacijām, par kuru daudz diskutējam un ar sarauktu pieri noraugāmies degvielas mazumtirgotāju virzienā. No otras puses lats ir tikai viens posms kopējā degvielas cenas pieauguma skalā.”
Cilvēki jau tam bija sagatavojušies. Piemēram, 2011. gadu visi sagaidīja atviegloti, jo tad presē vīdēja nomierinoši virsraksti no sērijas “šogad degvielas cenas nepārkāps lata robežas”.
Bet, ka tam bija jānotiek, liecināja tirgus situācija: gan naftas cenas pieaugums pasaulē, gan degvielas patēriņa pieprasījums. Finanšu ministrijas dati liecina, ka pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2000. gadam Latvijā kopējais naftas produktu patēriņš samazinājās, bet jau kopš 2002. gada tas sāka stabili pieaugt.
Savukārt šopavasar visus, kuru ienākumi nemazinās naftas cenu krituma dēļ, priecēja cerīgi ziņu teksti: “pasaulē strauji sarukušas naftas cenas”, un tas viesa cerības, ka benzīna litrs nu varētu maksāt zem eiro, tāpat kā 2016. gada sākumā. Nu, un drīz vien uz kādu laiku to varējām arī piedzīvot.
