Pandēmijas laika dīvainākie dati - algu statistika. Kā skaidrot, ka valstī krīze, bet algas aug?

Mārtiņš Āboliņš, Bankas "Citadele" ekonomists

• Vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi par 5,9%.
• Iedzīvotāju ienākumu kāpums redzams arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos.
• Darba algas Latvijā nākamgad varētu augt par 4-5%.

Arvien lielāks skaits dažādu radītāju liecina, ka COVID-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku ir bijusi būtiski mazāka nekā gaidīts krīzes sākumā un strauji uzlabojumi redzami ne tikai IKP rādītājos, bet arī darba tirgū. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi par 5,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un vienlaikus bezdarbs samazinājies līdz 8,4%, jo daudzas nozares un uzņēmumi pēc ārkārtējās situācijas pavasarī veiksmīgi atjaunoja darbu. Iedzīvotāju ienākumu kāpums kopš aprīļa redzams ne tikai vidējās darba samaksas rādītājos, bet arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos valsts budžetā, un ienākumu pieaugums vērojams arī mūsu klientu datos.

Tomēr 5,9% vidējās algas kāpums, visticamāk, ir daļēji šķietams, jo tiek rēķināts par pilnas slodzes darbu. Faktiskie iedzīvotāju ienākumi tik strauji nav auguši. Piemēram, darba samaksas fonds šī gada 3. ceturksnī pieauga tikai par 2,4%, savukārt pilna laika nodarbināto skaits samazinājās par 3,3%. Samazināto darba stundu ietekme uz darba samaksu visvairāk ir redzama izklaides un citu pakalpojumu nozarēs, kur vidējā pilnas slodzes darba samaksa ir augusi par 10-15%, taču nodarbinātība sarukusi par vairāk nekā 10% un kopējie ieņēmumi krituši salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vidējā darba samaksa trešajā ceturksnī ir augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot transportu un uzglabāšanu, kā arī viesnīcas un ēdināšanu, kur vidējā darba samaksa 3. ceturksnī saruka par attiecīgi 1,6% un 0, 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Citās nozarēs darba samaksas pieaugums ir bijis robežās no 2,5% līdz pat vairāk nekā 10%, taču gandrīz visās nozarēs ir samazinājies strādājošo skaits. Tikai veselības aprūpē, izglītībā un informāciju pakalpojumos šī gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits ir palielinājies.

Līdz ar atkārtotu COVID-19 uzliesmojumu Latvijā atkal ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis un ieviesti ierobežojumi atsevišķu nozaru darbībai. Tā rezultāta bezdarbs atkal palielināsies un algu kāpums, visticamāk, samazināsies. Tomēr pat ar to šogad kopumā vidējā alga Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 5% un algu kāpums Latvijā turpināsies arī nākamgad. Valsts budžetā ir paredzēts ievērojams darba samaksas kāpums veselības nozarē strādājošajiem, un atalgojums palielināsies arī atsevišķiem citiem valsts sektorā strādājošajiem. Taču privātais sektors varētu būt piesardzīgāks, jo ekonomikā joprojām ir liela nenoteiktība un šis gads daudziem būs bijis finansiāli ne pārāk veiksmīgs. Vienlaikus vidējā termiņā darba tirgū joprojām lielākais izaicinājums ir darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums, un tādēļ darba algas turpinās kāpt. Pēc manām prognozēm vidējā darba samaksa Latvijā nākamgad varētu augt par 4-5%.