Latvijas viesnīcas izmisumā, ka ziemu var nepārdzīvot

"Ienākošā tūrisma Latvijā vairs nav. Ir viesnīcas, kas jau ir aizvērušās, nezinot, vai pavasarī izdosies atjaunot darbību. Ja nesaņemsim finanšu atbalsta, tādu būs daudz. Taču jāuzsver, ka tūrisma nozarei un viesnīcām šogad notiekošais nav iepriekš izkalkulējams biznesa risks. Faktiski dzīvojam nemitīgos "force majoure" apstākļos, kur ir liegts pārdot pakalpojumus," norāda Stirna.

Viņa norāda, ka viesmīlības nozarē reālā situācija vairāku iemeslu dēļ šobrīd ir pat sliktāka nekā pavasarī.

Būtiskākais: pandēmija un to ierobežojošie pasākumi ir pilnībā mainījuši tūrisma ainu. Piemēram, darījumu tūrisms šovasar sasniedza tikai aptuveni 15% no 2019. gada līmeņa. Savukārt tūrisma aģentūru rezervāciju kritums bija pat 99%, salīdzinot ar pērno gadu, norāda Stirna.

Viņa skaidro, ka aktīvajā sezonā, kas šovasar ilga tikai divus mēnešus, dominēja īsi brīvdienu ceļojumi, galvenokārt tikai uz vienu vai divām dienām. Viesnīcu operatora aprēķini liecina, ka aptuveni 35% ceļotāju bija no Igaunijas, 25% - no Lietuvas, 20% - no Somijas, aptuveni 20% - Latvijas iedzīvotāji. Kaut arī noslogojums jūlijā un augustā bija ļoti labs, tomēr ienākumi bija vairākkārt mazāki nekā pērn, tādēļ nespēja nosegt pieaugušos izdevumus un uzkrātos zaudējumus.

"Mogotel" izpilddirektore izsaka nožēlu par to, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dažādās attieksmes dēļ neizdevās izveidot stabilu "Baltijas burbuli". "Tas bija ļoti svarīgs ne tikai tūrisma nozares izdzīvošanai, bet arī citiem uzņēmējiem, kas darbojās visās Baltijas valstīs. Savukārt septembrī realitāte ir praktiski tukšas viesnīcas, to noslodze ir mazāka nekā 20%. Retie ceļotāji, kas tomēr rezervē naktsmājas, nervozi gaida piektdienas, kad SPKC atjauno rekomendāciju sarakstu," pauž pārstāve.

Pretēji tam, piemēram, Somijā valdība ir atzinusi, ka pašizolācija nodara pārāk lielu kaitējumu ekonomikai un grauj tūrismu, gaisa un jūras pārvadājumus. Tādēļ te pašizolācijas robežvērtība līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā ir pacelta līdz 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju un paplašināts to valstu saraksts, kuru iedzīvotājiem ir atļauts ieceļot Somijā. Plānots, ka īslaicīga ieceļošana būs atļauta arī no valstīm ar paaugstinātu Covid-19 saslimšanas risku, uz robežas uzrādot negatīvu testu.

Eiropā vienots Covid-19 testēšanas protokols būtu labs ilgtermiņa risinājums, ar kuru varētu aizstāt pašizolāciju. Tādā gadījumā cilvēki varētu drošāk ceļot un tūrisma nozarei nedraudētu iznīkšana, viņa ierosina.

Stirna uzsver, ka viesnīcu nozarē Latvijā patlaban neviens pat nedomā par peļņu, bet gan meklē iespējas mazināt zaudējumus tiktāl, lai tie neapdraudētu turpmāko izdzīvošanu. Ir skaidrs, ka daļu viesnīcu nāksies slēgt līdz pavasarim, taču patlaban ir beigušies visi gada sākumā ieviestie atbalsta pasākumi, un nav zināms, vai nozare var uz kaut ko cerēt. Klientiem slēgtas viesnīcas saimnieciskās un uzturēšanas izmaksas ir no 5000 eiro mazām viesnīcām līdz pat 20 000 eiro lielākiem objektiem, tādēļ atbalsts ir kritiski svarīgs.

Patlaban "Mogotel" pārvalda 17 zīmolu "Wellton Hotels", "Rixwell Hotels", "Rija Hotels", "Ibis Style", "Moreto" viesnīcas.

Operators aicina Ministru Kabinetu un Rīgas domi lemt par šādiem atbalsta pasākumiem tūrisma nozarei:

1. Līdz 2021.gada aktīvā tūrisma sezonas sākumam nepiemērot viesnīcām nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Viesnīcām NĪN ir ļoti lieli, piemēram, vienai "Mogotel" pārvaldītai viesnīcai maksājumi sasniedz 165 000 eiro gadā.

2. Izveidot vienotu normatīvo regulējumu kredītmaksājumu atlikšanai, ja viesnīcai rodas tāda nepieciešamība. Viesnīcas biznesa attīstīšanai ļoti bieži izmanto banku finansējumu, un līdz Covid-19 izraisītajai krīzei veiksmīgi uzņēmumi spēja godprātīgi veikt kredītmaksājumus. Taču tagad situācija ārēju apstākļu dēļ ir mainījusies.

3. Atjaunot valsts atbalstu dīkstāves pabalstiem. "Mogotel" nodarbina vairāk nekā 500 cilvēku. Uzņēmums ir apņēmības pilns saglabāt iespējami daudz darbavietu, taču bez valsts un pašvaldību atbalsta paketes to būs neiespējami izdarīt. Pagājušajā gadā algās darbiniekiem tika izmaksāti gandrīz desmit miljoni eiro, šogad apgrozījums ir krities vairāk nekā trīs reizes un viesnīcas strādā ar zaudējumiem.

4. Piešķirt atbalstu komunālo maksājumu un citu ar apsaimniekošanu saistīto izdevumu segšanai. Svarīgi saprast, ka viesnīca ir ēka, kas ir iekārtota īpaši viesu izmitināšanai. Tās izmantošanas veidu nav iespējams mainīt īsā laikā un bez lielām investīcijām, viņa norāda.

"Iepriekš minētie ir vissvarīgākie atbalsta mehānismi, kas ļautu viesnīcām pārlaist ziemu un sameklēt piemērotus risinājumus nākamajai sezonai. Mēs aicinām valdību un jaunievēlēto Rīgas domi ieklausīties nozares vajadzībās un kopīgi meklēt izeju no sarežģītās situācijas," saka Stirna.

Kā ziņots, Latvija aicinās Eiropas Komisiju (EK) izstrādā vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, teikts otrdien valdībā izskatītajā Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) augsta līmeņa tūrisma ministru neformālajā video konferencē izskatāmajiem jautājumiem.

EM informēja, ka ES Padomes prezidentvalsts Vācija ir nolēmusi sasaukt augsta līmeņa neformālu konferenci, kurā piedalīsies ES par tūrismu atbildīgie ministri, lai dalītos pieredzē par pandēmijas ietekmi uz tūrisma nozari un apspriestu tūrisma politikas problēmas un lēmumus, kas jāpieņem nākotnē.

"Vācija, uzņemoties ES Padomes prezidentūru, vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību vīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītajai ietekmei tūrisma nozarē ES. Uzsverot, ka pašlaik Eiropā tiek konstatēti arvien vairāk jaunu inficēšanās gadījumu, Vācija vēlas kopīgi rast risinājumus, kā vislabāk turpināt nozares atdzīvināšanas procesu un izveidot noturīgāku tūrisma nozari," pauda ministrijā.

No EM sniegtās informācijas, Latvija videokonferences ietvaros plāno informēt par kritisko situāciju visos tūrisma sektoros Latvijā.