VNĪ šogad pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu par 1,6 miljoniem eiro
VAS “Valsts nekustamie īpašumi’ (VNĪ) mērķtiecīgi strādā pie vidi degradējošo būvju sakārtošanas programmas - kopumā kopš 2019. gada sākuma uzņēmums samazinājis savā pārvaldībā esošo vidi degradējošo objektu skaitu vairāk nekā uz pusi. Lielākoties tas izdodas pateicoties pārdomātam pārdošanas un izsoļu procesam – šogad VNĪ pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu par 1,6 miljoniem eiro, no tām34 vidi degradējošas būves, kuru uzturēšana VNĪ izmaksāja ap 205 000eiro gadā, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Kopējais VNĪ portfelī esošais vidi degradējošu objektu skaits2020. gada 1. pusē samazināts par 41 būvi - 34 no tām pārdotas izsolēs, 3 degradējošas būves demontētas,1 būve nodota Izglītības un zinātnes ministrijai, 2 būves Daugavpils cietokšņa teritorijā nodotas Daugavpils pilsētas domei, dodot iespēju šo īpašumu tālākai attīstībai, savukārt 1 ēkai ir sakārtota fasāde.
“VNĪ portfeļa stratēģijas pamatā ir vērtīgu valsts īpašumu saglabāšana, attīstība, kā arī ilgtspējīga valsts īpašumu pārvaldība. Šobrīd prioritāte ir VNĪ pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem. Īpašumi bez konceptuāliem vai konkrētiem attīstības plāniem ilgtermiņā netiek turēti – lielākoties tie galvenokārt nonāk pārdošanā, tiek nodoti publiskām iestādēm. Šādi īpašumi, nonākot juridisko vai privātpersonu īpašumā, iegūst attīstības perspektīvu, turklāt šādus īpašumus var iegūt par ekonomiski pamatojamu cenu. Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts pārvaldes vajadzībām esošo īpašumu sakārtošanai,” norāda A. Vārna.
Šobrīd VNĪ pārvaldīšanā nodoti 86 vidi degradējoši objekti(A un B kategorijas grausti), bet 2019.gada janvārī šādu būvju bija 170. “Mērķtiecīga darba rezultātā VNĪ portfelī esošo vidi degradējošo būvju skaits samazināts vairāk nekā uz pusi. Šobrīd aktīvā atsavināšanas procesā – pārdošanā vai nodošanas stadijā kādai citai iestādei atrodas vairāki desmiti vidi degradējoši objektu, daļa īpašumu nodoti ar bezatlīdzības līgumu iestādēm vai iznomāti privātpersonām ar to pienākumu būves nojaukt vai atjaunot, virkne kultūras objektu, no kuriem nozīmīgākie ir Jaunais Rīgas teātris, Leļļu teātris un izstāžu zāle “Arsenāls” ir atjaunošanas stadijā, bet vairākiem īpašumiem to atsavināšanai šobrīd ir juridiski šķēršļi, kas tiek risināti. Ilgtermiņā šādas būves savā portfelī neuzturam, jo to uzturēšana rada valstij izdevumus,” piebilst A. Vārna.
VNĪ pārvaldībā šobrīd ir 13% no valstij piederošajiem īpašumiem. VNĪ portfelis ir dinamisks. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem vai tiesas spriedumiem uzņēmuma pārvaldībā regulāri nonāk virkne dažādu īpašumu – vairumā gadījumu tās ir vidi degradējošas būves. Šogad pirmajā pusgadā VNĪ pārņēmis 13 jaunas būves ar graustu pazīmēm – bezīpašnieka mantu.
Ievērojamākie VNĪ pārdotie objekti šogad ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskā mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700.00 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro) un administratīvā ēka Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro).
VNĪ šobrīd nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un ap 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Vienlaikus uzņēmums šobrīd strādā pie 118 infrastruktūras attīstības projektiem un 25 jaunām idejām. VNĪ Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
