Lauksaimnieki sarunā ar premjeru manipulē ar nepamatotiem argumentiem
Pirms nedēļas, 11. jūnijā, Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sarunā ar ministru prezidentu Krišjāņi Kariņu, uzsvēra, ka valstij būtu vēl vairāk jāatbalsta mūsu zemniecība un jācīnās par būtiskāku finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, lai mēs paši varētu pārtikā lietot mūsu augstvērtīgo produkciju, kas ir labāka nekā importa. LOSP pārstāvji sarunas gaitā manipulēja ar nepamatotiem un nepierādītiem faktiem, uzskata vairāki eksperti.
Rūpīgi neizanalizējot visus aspektus, mēs varam nonākt situācijā, kad no Latvijas eksportēsim augstvērtīgu bioloģisko produkciju, bet pašu uzturam importēsim lētāku, nezināmas izcelsmes pārtiku no trešajām valstīm, lauksaimnieku pausto rezumēja LOSP pārstāve Māra Bučkovska. Tāpat “jau tagad Latvijā integrēti audzētā pārtika ir atzīstama par kvalitātē pārāku, salīdzinot ar atsevišķās Eiropas valstīs audzēto bioloģisko produkciju,” norādīja LOSP.
Protams, kādam var garšot viens, otram – cits, bet vai tik tiešām Latvijā nekontrolēti no trešajām valstīm var ievest nekvalitatīvu pārtiku? Pie tam jāņem vērā, ka lielu skaitu produktu Latvijā arī nevar izaudzēt. Un ne jau tādēļ, ka negribētu, bet gan tādēļ, ka klimatiskie apstākļi ir citādāki nekā viņpus okeānam. Piemēram, mūsu veikalos ir batātes no ASV, avokado no Kenijas, banāni un vīnogas no Peru, rīsi no Kambodžas un tā tālāk. Vai tik tiešām varētu būt šaubas par to kvalitāti?
Risks ievest nekontrolētu pārtiku ir zems
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere Jauns.lv šīs bažas noliedza:
“Ievedot Eiropas Savienībā (ES) pārtikas preces, tās ir jāuzrāda robežkontrolei. Latvijas vai tās ES dalībvalsts inspektori, kuras robeža tiek šķērsota, veic kravas kontroli, pārliecinoties, vai krava atbilst ES noteiktajām prasībām, tostarp tiek pārbaudīti pavaddokumenti, arī preču izcelsmi apliecinošie. Tikai tad krava var šķērsot ES robežu.
Īpaši stingra kontrole ir attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, jo tos ES drīkst ievest tikai no ES atzītiem uzņēmumiem. Papildus tam PVD veic pārbaudes arī pārtikas tirdzniecības vietās – veikalos, tirgos, noliktavās, kur arī tiek pārbaudīta preču izcelsme, gan atkal pieprasot pavaddokumentus, gan pārbaudot preču marķējumu.
Līdz ar to risks, ka Latvijā varētu nonākt nezināmas izcelsmes pārtikas produkti, ir zems. Aicinām patērētājus pārtikas preces iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās, pārliecinoties gan par to tirdzniecības apstākļiem, gan iepazīstoties ar preču marķējumu”.
Bez pamatojuma un pētījumiem
Savukārt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis Jauns.lv LOSP minētos argumentus sarunā ar premjeru nodēvēja par nepamatotiem, kas nav balstīti nekādos pētījumos: “Šie (LOSP) apgalvojumi ir bez pamatojuma un pētījumiem, tas vienkārši ir tāds atsevišķu cilvēku pieņēmums.
Man grūti komentēt izteikumus, ka tagad mēs bioloģisko eksportēsim un ievedīsim lētas kvalitātes pārtiku. Jau tagad lielāko daļu pārtikas Latvijā ieved no citām valstīm. Tas arī ir mans pieņēmums, jo nekur jau nav oficiāla statistika par to, cik mums nāk iekšā izejvielas, cik pārstrādā, kāds ir tirgus sadalījums – cik ir vietējās un cik ārzemju izcelsmes izejvielu izcelsmes pārtikas. Būtu jāveic ļoti sarežģīts pētījums, lai saprastu, kāda pašlaik ir situācija.
Pēc manām sajūtām un novērojumiem, kas arī var būt bez pamatojuma, lielākā daļa Latvijā patērētās pārtikas nav mūsu pašu izcelsmes. Paskatoties uz lielveikalu plauktiem redzam, ka mazākā daļa pārtikas ir no Latvijas zemnieku izaudzētajām izejvielām.
Tas, ka apgalvo, ka pārtika tiek nekontrolēti ievesta, ir uzbrukums visai kontroles sistēmai Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā. Bet šis ir vairāk nepamatots salīdzinājums, lai maldinātu sabiedrību pret bioloģisko lauksaimniecību un pārtiku.
Mēs Latvijā esam spējīgi paši sevi nodrošināt ar bioloģisko pārtiku. Te ir jautājums par atbalsta un nodokļu sistēmu. Arī šobrīd ar konvencionālām metodēm Latvijā daudzās jomās netiek saražots pašu vajadzībām: graudus ražojam piecreiz vairāk, cūkgaļa pietiek tikai pusei, dārzeņus mazāk saražojam nekā patērējam.
Tie apgalvojumi vairāk ir kā viedoklis, atsevišķa cilvēka redzējums bez faktiem un pētījumiem. Ja min salīdzinājumu par bioloģisko un integrēto produkciju, tad lai parāda zinātniskos pētījumus par šo atšķirību. Tas nav iespējams! Kvalitātes prasībās man grūti redzēt, ko atšķirīgāku. Tās lauksaimniecībā ir pilnīgi divas atšķirīgas metodes, katra ar saviem nosacījumiem, kas īsti nav salīdzināmi. Es, piemēram, labāk uzticētos Austrijas bioloģiskajam, nekā Latvijas integrētajam dārzenim vai auglim”.
