Vai pasta pakalpojumi kļūs lētāki, un vai tie “neaizmuks” no “parastā mirstīgā”?

Tiek samazināts pasta darbinieku skaits un pasta piegāde daudzviet vairs nenotiek no rīta, kā bija pierasts, bet īsi pirms vai pat pēc pusdienlaika, pat Rīgas centrā. Pieaug pasta pakalpojumu tarifi (pērn vienkāršas vēstules nosūtīšana pieauga no 57 centiem līdz vienam eiro). Katru gadu tiek diskutēts par to vai “Latvijas pasts” par līdzšinējo cenu abonentiem varēs piegādāt avīzes. Aizbildinoties ar pandēmijas uzliktajiem ierobežojumiem, pasts paaugstināja tarifus sūtījumiem uz ASV, par ko Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana komisija tam uzlika 9300 eiro sodu.

Tikmēr "Latvijas Pasts" iesaistās pakomātu biznesā, par 1,8 miljoniem eiro iegādājoties “Pasta stacijas” pakomātu tīklu. Šis tīkls nav saistīts ar pierastajiem, tradicionālajiem pasta pakalpojumiem – preses abonēšanu, vēstuļu nosūtīšanu, naudas pārvedumiem, pensiju saņemšanu -, un Jauns.lv lasītāji jautā, vai “Latvijas Pastam” tik tiešām jātērē miljoni tam, lai nodrošinātu “izredzēto” valstspilsētu publiku? Pakomāts jau nav paredzēts tam, lai uz to izņemt pensiju vai avīzes “Latgales Laiks” jaunāko numuru dotos omīte no tālā Rucavas pagasta vai mežsargs no Baltinavas mežiem.

Rezultātā, valsts uzņēmums "Latvijas pasts" pēc būtības pasliktinājis Latvijas provinces iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Premjers Krišjānis Kariņš satiksmes ministram Tālim Linkaitim ir uzdevis izstrādāt ilgtspējīgu modeli, kā risināt piegāžu problēmas. Viņaprāt, labākais risinājums būtu, ja “Latvijas Pasta” pakalpojumu izmaksas padarītu faktiski (nevis mākslīgi) lētākas, padarot piegāžu tīklu efektīvāku.

Protams, lauku iztukšošanās dēļ pieprasījums pēc universālā pasta pakalpojuma rūk, bet valstij saviem pilsoņiem būtu jānodrošina pieejami pasta pakalpojumi (“Latvijas Pasta” kapitāla daļas turētāja ir valsts Satiksmes ministrijas personā), un to nosaka arī likums.

Cik pieejami ir un būs “Latvijas Pasta” pakalpojumi, vai pastam ir jānodarbojas ar pakomātu tīkla attīstību, vai varam cerēt, ka pasta pakalpojumi kļūs lētāki, Jauns.lv jautāja to uzraugošās iestādes – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvei Baibai Jakobsonei. Viņa teica:

“Pasta nozarē Latvijā pastāv konkurence, šobrīd kopumā tirgū pasta pakalpojumus sniedz 72 pasta operatori, tostarp Universālā pasta (UP) pakalpojumu sniedzējs – akciju sabiedrība “Latvijas Pasts”. Līdz ar to “Latvijas Pastam” ir dabiska motivācija pašam rūpēties par savu izmaksu efektivitāti. 

Lai arī “Latvijas Pasts” nodrošina UP pakalpojumu vietās, kur konkurence nav, esošais regulējums motivē “Latvijas Pastu” rūpēties par izmaksu efektivitāti kopumā, tai skaitā attiecībā uz izmaksām, kas attiecināmās uz UP pakalpojuma sniegšanu”. 

- Kā plānots nesadārdzināt, nesamazināt (piegādes laiku sūtījumiem nodrošināt no rīta) “Latvijas Pasta” pakalpojumus “vienkāršajam cilvēkam”, kas sūtījumus (presi, pensijas, vēstules) saņem joprojām mājās?

- Būtiski norādīt, ka “Latvijas Pastam” ir jāievēro SPRK noteiktās universālā pasta pakalpojuma saistības, kas paredz tostarp arī kvalitātes prasību ievērošanu. Proti, vienkāršas vēstules sūtījuma nodošana pasta tīkla piekļuves punktā un tās piegāde līdz adresātam ir jāveic nākamajā darba dienā. Atbilstoši šīm prasībām pērn “Latvijas Pasts” nākamajā darba dienā piegādāja 91,7% no visiem A klases vienkāršas vēstuļu korespondences sūtījumiem. Līdz ar to jau šobrīd pasta operators, neskatoties uz ārkārtējo situāciju, nodrošina pasta sūtījumu piegādi atbilstoši noteiktajām prasībām. 

- Vai ir iespējams panākt, ka nākotnē “Latvijas Pasta” tarifi varētu samazināties?

- Tas atkarīgs no sūtījumu skaita tendencēm pasta pakalpojumu tirgū – ar pieaugumu vai samazinājumu, tostarp jārēķinās arī ar transporta izmaksām, darbaspēka izmaksām un konkurenci. No šobrīd esošajiem pieejamajiem SPRK apkopotajiem datiem – pērn iekšzemes pasta paku sūtījumu skaits salīdzinājumā ar 2018. gadu pieaudzis par 12%, kamēr pārrobežu pasta paku sūtījumu skaits – par 16%. Tikmēr vēstuļu korespondences sūtījumu skaits kopumā samazinājies par 6,4%. 

Vienlaikus SPRK šogad gada beigās būs jānovērtē iesniegtie “Latvijas Pasta” darbības rādītāji, tostarp izmaksas, ieņēmumi un sūtījumu apjomi, ņemot vērā gan situāciju saistībā ar Covid-19, gan ar 2020. gadā spēkā esošajiem jaunajiem UP pakalpojumu tarifiem. Minētie rādītāji būtiski ietekmē tarifu apmēru, ko šobrīd ir grūti novērtēt. 

Tāpat tikpat būtisks jautājums ir par to, vai tiks saglabāts esošais regulējums attiecībā uz UP pakalpojumu sniedzēja konkursu un UP pakalpojuma finansēšanu. Šogad viens no SPRK uzdevumiem ir aktualizēt prasības šāda konkursa nolikumā, 2020. gadā izraugoties UP pakalpojumu sniedzēju, kas UP pakalpojumu sniegs Latvijā no 2021. gada. Tas viennozīmīgi ietekmēs konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem un komersantu vēlmi kļūt par jauno UP pakalpojumu sniedzēju, ietekmējot arī pakalpojumu kvalitāti.  

- Jau vairākus gadus tiek samazināts pasta nodaļu skaits un darba laiks, sevišķi pagastos? Vai tas turpināsies arī nākotnē, un kā uz to raugāties? Vai tas vēl vairāk “neattālinās” pasta pakalpojumus no “vienkāršajiem cilvēkiem”?

- Pasta nodaļu skaita samazināšana ir atkarīga no sniegto pasta pakalpojumu skaita un apjoma atkarībā no pakalpojumu pieprasījuma. Daudzas mazās lauku pasta nodaļās tiek sniegti ne vien pasta pakalpojumi, bet arī finanšu pakalpojumi (komunālie maksājumi, pensijas un citi). Tas nenozīmē, ka reģionos iedzīvotāji paliks bez pasta pakalpojumiem, tieši pretēji, vēl vairāk tiek domāts par pasta pakalpojumu pieejamību tieši mājās. Pastnieks ierodas pie jums mājās, ja ir vajadzība vai vēlēšanās izmantot kādu no UP pakalpojumiem. Komersants plāno pēc iespējas plašāk izvērst mobilo pastnieku tīklu.   

- Vai “Latvijas Pastam” jāpiedalās pakomātu biznesā? Kāds no tā ekonomiskais ieguvums?

- SPRK ieskatā, “Latvijas Pastam” noteikti ir jāiesaistās pasta pakomātu segmenta darbībā. Tas ļaus lietotājiem izvēlēties sev ērtu pasta sūtījumu saņemšanas vietu un laiku, tādējādi efektivizējot “Latvijas Pasta” pasta tīklu, atslogojot darbiniekus, kā arī samazinot izmaksas par pasta nodaļu darbību un to uzturēšanu. Pakomātu segmentā Latvijā konkurence ir būtiska.