Briti slinka nācija? Princis Čārlzs vēršas ar lūgumu pie tautas, pēc kā visus izbrīna milzīgā atsaucība

“Ja mēs šogad gribam novākt britu augļus un dārzeņus, mums vajadzēs veselu cilvēku armiju,” paziņojis Lielbritānijas troņa mantinieks.

Viņš sacījis, ka tas būs smags darbs, taču “tas ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no tā, ka raža aiziet postā”.

Nav noslēpums, ka Lielbritānijas lauksaimniecības produktu ražotāji ir ļoti atkarīgi no sezonālajiem darbiniekiem, kuri ierodas no Eiropas austrumiem, piemēram, Bulgārijas, Rumānijas, Polijas un arī Latvijas. Taču koronavīrusa ieviesto ierobežojumu dēļ pārvietošanās pāri valstu robežām ir samazināta līdz minimumam.

“The Washington Post” vēsta, ka pēc britu karaļnama pārstāvja vēršanās pie sabiedrības cilvēku atsaucība bijusi tik liela, ka trešdien nobruka mājaslapa “Pick for Britain”, kurā varēja iesniegt savus pieteikumus, tādā veidā kliedējot mītu, ka briti ir slinka nācija.

Tomēr medijs norāda, ka ir kāds “bet”, proti, mīksto ogu un zaļumu novākšana prasa ne tikai iemaņas, bet arī paredz darīt smagu fizisku darbu par salīdzinoši zemu samaksu, tāpēc lauksaimnieki ir noraizējušies, ka no tiem tūkstošiem britu, kuri steidza iesniegt savus pieteikumus, daudzi nemaz neuzradīsies vai nenoturēsies līdz sezonas beigām, jo īpaši tad, kad sapratīs, ko šis arods paredz.

Kristīne Snela, kuras ģimenei pieder liela lauksaimniecības zeme, šogad ir pamanījusies piesaistīt 200 viesstrādniekus no Austrumeiropas, tomēr viņi visi jau ir sadalīti pa atbildības jomām un vajag vēl darbiniekus, tāpēc ar e-pasta starpniecību viņa intervēja 45 britus, kuri pieteicās darbiem, bet tikai 14 bija piekrita strādāt. Paredzēts, ka viņi ieradīsies tuvākajās dienās, lai izietu apmācības un varētu uzsākt darbus, kur nav vajadzīgas specifiskas prasmes. Pie dārgo zemeņu novākšanas, kur nepieciešams ātrums un izveicība, viņi pielaisti netiks.

“Esmu ļoti satraukta par to, kurš ieradīsies un kurš paliks,” viņa sacīja, raizējoties, ka tautieši ir idealizējuši “Pick for Britain” iniciatīvu un realitāte neatbildīs viņu gaidām un iedomām.

Uzņēmuma “HOPS” pārstāve Sāra Boparāna, kura nodrošina lauksaimniekiem darbaspēku, sacīja, ka pagaidām ir izdevies aizpildīt vakances ar darbiniekiem no Austrumeiropas un vietējiem cilvēkiem, kuri atsaucās, tomēr viņa paredz, ka nākamās sešas nedēļas būs smagas, jo daudzu valstu robežas aizvien ir ciet, bet daži darbinieki, kuri bija nonākuši dīkstāvē, varēs sākt atgriezties savos iepriekšējos darbos ierobežojumu mīkstināšanas dēļ.

Boparāna norāda, ka lauksaimnieki raizējas par vietējiem strādniekiem. “Tās ir nogurdinošas un garas dienas. Tev sāpēs mugura un rokas, un mēs redzam cilvēkus sakām, ka tas ir daudz grūtāk nekā viņi bija iedomājušies, tāpēc viņi var nolemt, ka šis darbs neder.”

Tomēr darbinieku rekrutētāji un paši lauksaimniecības produkcijas audzētāji esot optimistiski, ka daudzi cilvēki tomēr turpinās darbu.