Covid-19 krīzē bankrotē kādreiz Benjamiņa un Čakstes pēctečiem piederējusī viesnīca “Valdemārs”
Maksātnespējas process pasludināts viesnīcai “Valdemārs” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 23, kura līdz 2012. gadam piederēja Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes un pirmskara Latvijas preses karaļa Antona Benjamiņa pēctečiem, bet pēc tam pārdota Skandināvijas lielākajam viesnīcu tīklam “Nordic Choice Hotels”. Viesnīcai bija iekrājušie teju 70 000 eiro lieli parādi, ko nevarēja nomaksāt koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ.
Bankrotējusi kādreiz Latvijas pirmā prezidenta Čakstes dzimtai piederējusī viesnīca “Valdemārs”
Maksātnespējas process pasludināts viesnīcai “Valdemārs” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 23, kura līdz 2012. gadam piederēja Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes ...
Vairāki desmiti tūkstoši eiro bija iekrājušies vienai no 210 viesnīcām, ko pārvalda norvēģu miljardierim un mākslas kolekcionāram Peteram Stūrdālenam piederošais viesnīcu tīkls “Nordic Choice Hotels”. “Hotel Valdemārs” tos nevarēja nomaksāt koronavīrusa izraisītās krīzes - tūrisma un viesnīcu biznesa pilnīgas apstāšanās dēļ. Un tāpēc viesnīca lūdza sev pasludināt maksātnespēju. Tas nozīmē, ka, pārdodot viesnīcas mantu, tiks segti tās parādi (tās pamatkapitāls novērts ap pusmiljonu eiro).
Jūgendstila pērle, kur dzimis Latvijas preses karalis
Pašam viesnīcu tīklam Rīgas viesnīcas zaudējums īpaši sāpīgs nevarētu būt, jo “Nordic Choice Hotels” savu biznesu galvenokārt izvērsis Norvēģijā un Somijā, kā arī Dānijā un Zviedrijā, Latvijā šim viesnīcu operatoram pieder tikai viena viesnīca. Toties Rīgai šī ēka ir ar īpašu vēsturisku auru, tas ir arhitektūras piemineklis.
Ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 23 (tolaik – Nikolaja bulvārī) 1860. gadā piedzina vēlākais Latvijas preses karalis Antons Benjamiņš. Viņam tā patika šī ēka, ka viņš to 1901. gadā nopirka un pārbūvēja par vienu no Latvijas galvaspilsētas jūgendstila arhitektūras pērlēm. Vēlāk Benjamiņa meita Marta ieprecējās Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtā un līdz 2. pasaules karam ēkā dzīvoja un to pārvaldīja Čakstes ģimenes locekļi. Kara laikā nacisti tur ierīkoja savu slepenpoliciju – gestapo, bet pēc kara padomju okupanti to pārvērta par sarkanarmijas virsnieku, bet vēlāk par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu viesnīcu. Savukārt Čakstes pēcteči 2. pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Kurzemi, no kurienes ar laivām pārcēlās uz Gotlandi Zviedrijā.
Pēc valsts neatkarības atgūšanas, namu Krišjāņa Valdemāra ielā 23 atguva tās mantinieki – Jāņa Čakstes mazmazbērni, kuri to atjaunoja un 2006. gadā tur atklāja savu ģimenes uzņēmumu – viesnīcu “Valdemārs”. Tomēr Čakstes viesnīcā pilnvērtīgi saimniekoja tikai astoņus gadus. Jāņa Čakstes mazmeita Kristīne Čakste Jauns.lv pavēstīja: “Mūsu ģimenes uzņēmums 2012. gada 1. janvārī pārdeva SIA “Hotel Valdemārs” norvēģu viesnīcu operatoram “Nordic Choice”. Ir zināms, ka, sākot ar Covid-19 krīzi, viesnīca aizslēdza durvis un pārtrauca savu darbību”.
Pēc viesnīcas pārdošanas “Nordic Choice Hotels” par tās izpilddirektoru vēl vairākus gadus strādāja Latvijas pirmā prezidenta mazmazdēls Kārlis Čakste.
Neredz iespēju atjaunot darbību
Bet nu aprīļa pēdējā dienā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi “Hotel Valdemārs” maksātnespēju un par maksātnespējas procesa administratori iecēlusi Ievu Broku.
Tiesas spriedumā teikts: “Pieteikumā norādīts, ka parādnieka saimnieciskās darbības veids ir izmitināšana viesnīcās vai līdzīgās apmešanās vietās, taču parādnieks negūst
nekādus ienākumus un nav paredzamas ienākumu gūšanas iespējas arī turpmāk, kas ļautu segt gan uzkrātās parādsaistības, gan kārtējos maksājumus. Parādnieka rīcībā nav finansiālo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai un saskaņā ar parādnieka grāmatvedības datiem uz 2020. gada 18. aprīli parādnieka saistības, kuru apmaksai nepietiek līdzekļu, sastāda 69 540,44 eiro. Straujā tūristu skaita samazinājuma dēļ jau 2020. gada februārī saistību izpilde kļuva apgrūtinoša, bet martā – jau neiespējama pilnīgas saimnieciskās darbības apturēšanas rezultātā.
Uzņēmums atzīts par Covid-19 krīzes skarto nozari un parādnieka darbinieki saņem valsts nodrošinātos dīkstāves pabalstus, tomēr parādnieks neredz iespēju atjaunot saimniecisko darbību pārredzamā nākotnē, jo izdevumi katru mēnesi būtiski pieaug un, nesaņemot ienākumus vasaras sezonā, finanšu stabilitātes atjaunošana rudenī ir praktiski neiespējama.
Parādnieka valde pieņēma lēmumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, par ko 2020. gada 20. martā paziņots vienīgajam dalībniekam SIA “Nordic Choice Hotels Baltics” un tas piekrita.
“Hotel Valdemārs” maksātnespējas administratore Ieva Broka Jauns.lv informēja: “Maksātnespējas process tiks vadīts atbilstoši Maksātnespējas likuma mērķim un regulējumam, kas paredz veikt darbību kopumu ar mērķi veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus, ievērojot, ka juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi”.
Viesnīcu bankrotu vilnis nav iestājies
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste par pandēmijas ierobežojumu dēļ skarto nozari Jauns.lv sacīja:
“Nozarei iet ļoti smagi, jo daudzas viesnīcas pašlaik ir slēgtas. Tomēr šobrīd nevaram runāt par to bankrotu vilni. Kopš 12. maija atvērām ceļošanu starp Baltijas valstīm, bet tā nav tik liela ceļotāju daļa, ja atvērtu arī Vāciju un Somiju, no kurienes nāk lielākā tūristu daļa. Skatīsimies uz situāciju, kā tā šovasar attīstīsies. Ja veiksies diplomātiskās sarunas par šo valstu atvēršanu un šovasar viesnīcas varētu atkal uzsākt darbu, tad situācija nebūs ļoti sāpīga.
Jāteic, ka visā šajā krīzē ir arī kāds labums. Viesnīcas ir spējušas veikt remontus, kas nebija iespējams, kamēr tajās bija viesi”.
