Medicīniska mistērija? Kā izskaidrot to, ka tūristu iecienītajā Bali vīrusa gandrīz nav

Medijs “Al Jazeera” vēstī, ka dažas dienas pēc aizlieguma iebraukt jauniem tūristiem un laikā, kad liela daļa pasaules jau bija slēgta, desmitiem tūkstošu iedzīvotāju piedalījās hinduistu ceremonijās, atzīmējot Jaunā gada iestāšanos.

Dzīve salā rit savu ierasto gaitu, no tās galvaspilsētas Denpasaras ziņo “Al Jazeera”, norādot, ka te nedēļas nogalē pilnā sparā darbojās dzīvnieku tirgus.

Līdz maija sākumam Bali ir apstiprināti vien 235 Covid-19 saslimšanas gadījumi, tostarp 121 atveseļošanās gadījums un četri upuru. Šī statistika ir kā spļāviens sejā visiem ekspertiem, kas iepriekš paredzēja, ka Bali kļūs par jaunā koronavīrusa karsto punktu Indonēzijā.

Meklējot atbildes

Bali šķietamā imunitāte pret Covid-19 ir izraisījusi daudz diskusiju sociālajos medijos, atspoguļojot plašu viedokļu gammu, tostarp par iemeslu minot salas garīgumu. Indonēzijas Hinduisma biedrības galvenais priesteris Gede Vanasari “Al Jazeera”, piemēram, klāstījis, ka sala ir pasaudzēta iedzīvotāju labās karmas un lūgšanu dēļ.

Viņš minēja arī salas iemītnieku uztura paradumus un faktu, ka viņu ēdienkartē ir daudz zaļumu, kas uzlabo imunitāti. Šādai teorijai piekrīt arī vairāki salas uztura speciālisti.

Protams, tiek pieminētas arī sazvērestības teorijas un apgalvojumi, ka šī pandēmija ir izgudrojums.

Arī epidemiologs no Javas salas Pandži Hadisoemarto neslēpj, ka ir prātojis par Bali acīmredzamo imunitāti. “Kad Covid-19 pirmo reizi tika identificēts Uhaņā, es nodomāju, ka Bali ķīniešu tūristu dēļ būs viena no pirmajām vietām, kas smagi cietīs.” Tagad ārsts saprot, ka kļūdījies, bet pagaidām nav skaidrs, kādi ir šīs “imunitātes” patiesie iemesli. Varbūt gluži vienkārši precīzu ziņu trūkums?

Indonēzijai Covid-19 testēšanas ziņā ir vieni no sliktākajiem rādītājiem pasaulē. Šeit testi tiek veikti tikai 374 cilvēkiem uz miljonu iedzīvotāju, kamēr ASV tie ir 20 241, bet Singapūrā 24 600 uz miljonu iedzīvotāju. Bali, kur dzīvo četri miljoni cilvēku, līdz šim veikti tikai 1300 testi.

Nav pazīmju par veselības nozares krīzi

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo atzina, ka ne visa informācija tiek atklāta sabiedrībai, lai neradītu paniku, bet no diviem neatkarīgiem avotiem “Al Jazeera” noskaidroja, ka dažas amatpersonas Bali sagrozījušas testu rezultātus. Taču kamēr dati var tik grozīti, noslēpt to, ka daudzi uz salas saslimst vai mirst, nebūtu iespējams.

“Al Jazeera” pagājušajā nedēļā apmeklēja vienu no salas slimnīcām, taču nekas neliecināja par saspringtu situāciju. Bet salas lielākajā slimnīcā uzgaidāmajā telpā sēdēja deviņi cilvēki. Nevienam no viņiem nebija sūdzību par Covid-19 līdzīgiem simptomiem.

Arī kaprači vietējās kapsētās un krematoriju darbinieki norādīja – kopš pandēmijas sākuma viņu darba intensitāte nav mainījusies.

Neprecīza diagnostika

Epidemiologs Hadisoemarto norāda, ka ir divas iespējamas šīs mistērijas atbildes. “Vai nu Bali vīruss neizplatās vai izplatās klusi, jo lielākā daļa inficēto pārslimo asimptomātiski,” viņš saka, norādot, ka abi šie iespējamie izskaidrojumi raisa daudz jautājumu.

“Vai tam ir kāds sakars ar ģenētiku, Bali iedzīvotāju dzīvesveidu vai vīrusa uzvedību tropos?” viņš prāto.

Arī epidemiologs Dikijs Budimens, kurš jau 20 gadus palīdz Indonēzijas Veselības ministrijai izstrādāt pandēmijas menedžmenta stratēģiju, uzskata, ka patiesais inficēto skaits varētu būt krietni augstāks. Viņš domā, ka izskaidrojums meklējams zemā testēšanas intensitātē un kulturālās normās, kas paredz ārstēšanos mājās ar tautas medicīnu. Viņš arī teoretizē, ka daudzi Covid-19 gadījumi Bali varētu tikt neprecīzi diagnosticēti kā denges drudzis – slimība, kuru pārnēsā odi.

“Šobrīd Bali ir neparasti liels denges gadījumu skaits – vairāk nekā 2100 gadījumi. Es ticu, ka tas ir tāpēc, ka denges diagnosticēšana ir vieglāka, lētāka un ātrāka par Covid-19 testēšanu,” skaidro mediķis.

Savukārt, kas attiecas uz neparasti zemo mirstību, Budimens norāda – to varētu izskaidrot ar slimības asimptomātisko gaitu. “Mēs zinām, ka 80% no visiem gadījumiem pasaulē ir asimptomātiski, jo tie ir saistīti ar jauniem cilvēkiem. Es uzskatu, ka tas notiek Bali – lielāka daļa pārslimo bez simptomiem demogrāfijas rādītāju dēļ.”

Arī Udajanas Universitātes profesors un Bali vadošais infektologs Profesors Gusti Ngurahs Maharadika uzskata, ka izskaidrojums varētu būt tajā, ka Bali ir zems vidējais iedzīvotāju vecums.

Savukārt vēl viens no izskaidrojumiem varētu būt tāds, ka Covid-19 ir jutīgs pret karstumu un mitrumu, līdzīgi kā tas bija ar MERS un SARS vīrusiem, taču arī Singapūrā ir ļoti līdzīgs klimats kā Bali, tomēr tur slimība strauji uzliesmojusi. Savukārt Brazīlijas pilsētā Manausā, kur meteoroloģiskie un demogrāfiskie rādītāji ir teju vai identiski, situācija ir dramatiska. Pilsētas mērs to nodēvēja par “šausmu filmu” – līķi krājas saldējamās mašīnās, tiek rakti masu kapi un veselības aprūpes sistēma ir sabrukusi.

Ziņas par notikumiem Manausā radīja Bali vecākā infektologa neizpratni, taču vēlāk viņš norādīja uz vienīgo pamanāmo atšķirību starp abām vietām – Brazīlijas kultūras normas un dzīvesveids paredz ciešāku fizisko kontaktu starp cilvēkiem. Tomēr viņš uzsver, ka tas ir tikai minējums.

“Indonēzijā dati nav caurspīdīgi, tāpēc viss, ko mēs varam darīt, ir spekulēt. Bet par vienu es esmu pārliecināts – nekāda brīnuma Bali nav,” viņš saka.

Savukārt ārsts Hadisoemarto norāda: “Patiesībā neviens nevar izskaidrot Bali notiekošo. Tas ir ļoti interesanti, un kādam būtu turp jābrauc, lai veiktu izpēti, jo tas mums palīdzētu nākt klajā ar atbildi, kā apturēt Covid-19 izplatību.”