Vai drīkst neizmaksāt algu uz Covid-19 draudu rēķina? Darbinieks sūdzas par darba devēja patvaļu
Ar Jauns.lv sazinājās kāds rīdzinieks, apgalvojot, ka darba devējs, ar kuru viņam patlaban ir darba attiecības, reaģējot uz Covid-19 sakarā noteikto ārkārtējo situāciju, paziņojis, ka neizmaksās februāra algu un prasījis izņemt bezalgas atvaļinājumus.
Persona, kura sazinājās ar Jauns.lv, vēlējās palikt anonīma, kā arī lūdza, lai netiek atklāta darbadevēja/uzņēmuma identitāte.
Par plāniem neizmaksāt jau pirms ārkārtējās situācijas nostrādātā februāra mēneša algas darbadevējs paziņojis sapulcē.
Šāds lēmums skaidrots ar to, ka nauda esot vitāli svarīga uzņēmuma izdzīvošanai. Papildus tam darba devējs ir arī prasījis, lai darbinieki turpmāk izņemtu bezalgas atvaļinājumus.
Covid-19 dēļ arī Latvijā cilvēki pamatīgi iepērkas
Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves saistībā ...
Ārkārtējā situācija nedod tiesības neizmaksāt algu
Jauns.lv sazinājās ar Valsts Darba inspekciju (VDI), lai noskaidrotu, vai šāda rīcība no darbadevēja, arī ņemot vērā šī brīža specifisko situāciju, atbilst likumdošanai.
VDI darba tiesību nodaļas konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa paskaidroja, ka darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt darbiniekam darba līgumā nolīgto darba samaksu par nostrādāto laika periodu darba samaksas izmaksas laikā.
“Ārkārtas situācijas izsludināšana valstī neatbrīvo darba devēju no darba līguma nosacījumu izpildes,” piebilda VDI pārstāve
Saistībā ar darba devēja prasību darbiniekiem izņemt bezalgas atvaļinājumus Stivriņa informēja: “Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas vispirms ir darbinieka, nevis darba devēja tiesības. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darba devējs drīkst piešķirt tikai pēc darbinieka pieprasījuma. To nosaka Darba likuma 153. panta 3. daļa.”
VDI pārstāve gan piebilda, ka, lai arī darba devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, tas nebūt neliedz abām pusēm vienoties par šāda atvaļinājuma izmantošanu.
Kā vēstīts, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.
Ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam bija jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Ja tas neizdodas, ĀM lūdz obligāti reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Ministrija ņems šo informāciju vērā, lemjot par atgriešanās risinājumiem. Konsulārajā reģistrā var reģistrēties, izmantojot portālu "latvija.lv". Ar ĀM Konsulāro departamentu var sazināties pa tālruni +371 26337711.
