Ministrija: Nākamgad būvniecībā gaidāma 25% izaugsme, kas rada lielus riskus nozarei
Sākoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvei, nākamgad būvniecībā tiek prognozēta izaugsme par 25% salīdzinājumā ar šo gadu un tas rada milzīgus riskus nozarei, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
"Tas būs milzīgs apjomu kāpums salīdzinājumā ar 20% apjomu kritumu šogad. Plānots, ka nākamgad investīcijas būvniecības nozarē pārsniegs 600 miljonus eiro. Izaugsme par 8% salīdzinājumā ar 2017.gadu tiek prognozēta arī 2018.gadā, bet 2019.gadā tiek prognozēta 10% izaugsme salīdzinājumā ar 2018.gadu," stāstīja Valantis.
Viņš uzsvēra, ka šāds apjomu kāpums ļoti negatīvi ietekmēs nozari - gan kvalitāti, gan produktivitāti, gan arī izraisīs cenu pieaugumu.
Valantis prognozēja, ka nākamgad gaidāms būvniecības izmaksu kāpums par 6%, par 6% augs arī būvniecībā nodarbināto algas. Nākamgad un turpmākajos gados būvniecības nozarei papildus vajadzēs piesaistīt 6000 līdz 10 000 jaunus darbiniekus un būs problēmas gan ar to atrašanu, gan kvalifikāciju.
"Kvalitatīvus darbiniekus īstermiņā piesaistīt nebūs iespējams, tāpēc noteikti būs jādomā par kvalificētu būvniecības speciālistu piesaistīšanu no ārzemēm," skaidroja Valantis. Viņš gan nevarēja prognozēt, cik daudz ārvalstu speciālistus nāksies piesaistīt.
"Ja ES fondu līdzekļus būtu izdevies līdzvērtīgāk sadalīt pa plānošanas perioda gadiem, tad būtu bijusi iespēja izvairīties no šādiem kāpumiem un kritumiem. Nākamajā ES fondu periodā būs nepieciešama rūpīgāka plānošana," atzina Valantis.
Viņš piebilda, ka būvniecības nozarē ir jāveicina privāto investīciju piesaiste. "Jo vairāk būs privātās naudas, jo mazāka ietekme uz nozari būs ES naudai," skaidroja Valantis.
Finanšu ministrijas (FM) ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne atzina, ka kavēšanos ar ES fondu apguves normatīvo aktu izstrādi izraisīja ieilgusī nosacījumu saskaņošana ar Eiropas Komisiju, kā arī tas, ka līdz pat šī gada sākumam Ministru kabinets nebija ierobežojis diskusiju ilgumu par ES fondu apguves normatīvajiem aktiem.
"Patlaban galvenie normatīvie akti ir pieņemti un var sākties projektu iesniegšana. Protams, FM ir ļoti neapmierināta ar radušos situāciju," atzina Rancāne.
Komisijas deputāti norādīja, ka kavēšanās ar ES fondu apguves sākšanu ir tikai un vienīgi ministriju ierēdņu vaina. Deputāts Jānis Klaužs (ZZS) uzsvēra, ka četros gados kopš 2013.gada nav izdarīts gandrīz nekas. "Tas nav darbs, tā ir tikai darbošanās. Līdz pat 2017.gadam notiek tikai procedūras, bet reālu objektu nav, pat projektu nav. Problēma ir tā, ka neviens ne par ko neatbild un neviens nav padzīts no darba," uzsvēra Klaužs.
Komisija nolēma, ka nākamgad katra mēneša pirmajā nedēļā FM būs jāiesniedz komisijai progresa ziņojums ar informāciju par ES fondu apguves gaitu.
LETA / Foto: Edijs Pālens/LETA
