Grieķija, Izraēla un Kipra paraksta vienošanos par Vidusjūras gāzesvadu "EastMed"
Grieķijas, Izraēlas un Kipras līderi ceturtdien Atēnās parakstīja pamatvienošanos par gāzesvada "EastMed" plānotu būvniecību Vidusjūras austrumdaļā.
Vienošanos parakstīja Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis, Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu un Kipras prezidents Niks Anastasiadis.
Nākamais solis ir izsludināt konkursu šim projektam, lai varētu pieteikties privāti investori. Izraēla lēš, ka 2000 kilometrus garais cauruļvads varētu sākt darboties 2025.gadā.
"Mēs ceļam tiltu, pa kuru enerģija tiks nogādāta uz Eiropu," sacīja Micotakis. Viņš piebilda, ka šis gāzesvads palīdzēs stabilizēt reģionu, kā arī nodrošināt lielāku labklājību tā iedzīvotājiem.
Netanjahu teica, ka šī ir "vēsturiska diena" Izraēlai, un aicināja piedalīties projektā arī citas reģiona valstis, piemēram, Ēģipti.
Turcija ir vairākkārt noraidījusi "EastMed" ieceri un paziņojusi, ka neļaus bez savas piekrišanas vai dalības īstenot šāda veida projektus Vidusjūras austrumos. Turcija arī nosauca šo trīspusējo aliansi par mēģinājumu to aplenkt.
Turcijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Hami Aksojs asi kritizēja vienošanās parakstīšanu un raksturoja to kā vienu no "veltīgajiem soļiem", kuru mērķis esot izolēt Turciju un Ziemeļkipras Turku Republiku.
Izraēla plāno no 2025.gada piegādāt dabasgāzi Eiropai pa šo cauruļvadu, kura izmaksas var pārsniegt sešus miljardus eiro. "EastMed" tiktu uzbūvēts no Izraēlas uz Kipru, no turienes - uz Krētas salu un tālāk uz Grieķijas kontinentālo daļu. Gāze no Grieķijas tiktu transportēta uz Itāliju pa citu cauruļvadu.
Projektu atbalsta ASV un Eiropas Savienība (ES). Vašingtona ir uzsvērusi, ka Eiropai vajadzētu kļūt mazāk atkarīgai no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
