Finanšu ministrija: iedzīvotāju augošie ienākumi turpina nodrošināt spēcīgu mazumtirdzniecības izaugsmi
Līdz ar spēcīgo algu pieaugumu un iedzīvotāju kopējās finansiālās situācijas uzlabošanos, mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī turpināja jūtami pieaugt. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi tas palielinājies par 5,7%, savukārt salīdzinājumā ar septembri mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 1,4%, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, lielākais kāpums bijis nepārtikas preču tirdzniecībā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, palielinājusies par 6,7%. Būtiskākā ietekme šeit bijusi autodegvielas pārdošanas apjomu kāpumam par 14,5%, ko stimulēja gan ievērojami zemākās degvielas cenas, gan autobraukšanai un Latvijas apceļošanai labvēlīgie laika apstākļi. Lai gan vairākus pēdējos mēnešus degvielas cenas Latvijā ir saglabājušās salīdzinoši stabilas, šā gada oktobrī tās bija gandrīz par 20% zemākas nekā pirms gada.
Neskaitot autodegvielu, pārējo nepārtikas preču apgrozījums gada laikā palielinājies par 3,5%. Straujākais kāpums bijis datoru, telekomunikāciju iekārtu, audio un video ierīču, paklāju, kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā. Jau vairāku gadu garumā pastāvīgi palielinās tirdzniecība pa pastu un internetā, kā arī lietotu preču tirdzniecība. Tikpat tradicionāli kritums ir fiksēts audio un video ierakstu, kā arī grāmatu, avīžu un kancelejas piederumu mazumtirdzniecībā. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī bijis par 3,9% lielāks nekā pirms gada, uzrādot vienu no straujākajiem pieaugumiem šā gada laikā.
Mazumtirdzniecības pieaugumu turpina balstīt augošie iedzīvotāju ienākumi, kā arī darba tirgus tālāka uzlabošanās, zemais inflācijas līmenis un arī pēdējā laikā pieaugušais mājsaimniecībām piešķirto jauno kredītu apjoms. Strādājošo vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī ir palielinājusies jau par 7,3%. Lielākie pieaugumi bijuši tieši zemāk apmaksātajās nozarēs un profesijās, kurās strādājošie novirza lielāku savu ienākumu daļu tūlītējam patēriņam. Inflācijai saglabājoties ļoti zemā līmenī, kā arī pateicoties gada sākumā veiktajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazeminājumam, strādājošo reālā darba samaksa jeb pirktspēja šā gada trešajā ceturksnī bijusi jau par 8,3% lielāka nekā pirms gada. Tāpat iedzīvotāju finansiālo situāciju uzlabo arī pēdējos ceturkšņos vērojamā mājsaimniecību kreditēšanas aktivizēšanās, pieaugot no jauna izsniegto kredītu apjomam, kamēr kopējais kredītu portfelis turpina samazināties.
Visi šie faktori arī turpmākajos mēnešos nodrošinās stabilu mazumtirdzniecības pieaugumu, par ko liecina arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji. Lai gan kopējais konfidences rādītājs (ESI indekss) Latvijai novembrī uzrādījis nelielu kritumu, patērētāju novērtējums par savu finansiālo situāciju pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis augstākais kopš 2007. gada. Arī nākotnes situācijas vērtējums pēdējos mēnešos ir nedaudz uzlabojies. Līdz ar to ir pamats sagaidīt, ka privātais patēriņš arī ceturtajā ceturksnī būs galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājs, turpinot balstīt ekonomiku līdz brīdim, kad nozīmīgāku ieguldījumu izaugsmē varēs nodrošināt ārējais pieprasījums.
