Banku analītiķi: Latvijas IKP trešajā ceturksnī varētu būt audzis par 2,2-3,2%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu varētu būt audzis par 2,2-3,2%, prognozēja banku analītiķi.
"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka 2019.gada trešajā ceturksnī IKP pieaugums varētu būt bijis līdzīgs kā šogad otrajā ceturksnī vai nedaudz vājāks, proti, ap 0,6-0,8%, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, izaugsme varētu būt bijusi ap 3-3,2%, pēc neizlīdzinātiem datiem, un to papildus veicināja lielāks nekā pērn darba dienu skaits trešajā ceturksnī.
"Joprojām būtisks ekonomikas izaugsmes virzītājs ir mājsaimniecību patēriņš, ko sekmē vidējo ienākumu kāpums, kā arī joprojām ļoti noturīgais mājsaimniecību optimisms par tuvāko nākotni. Tas palīdz audzēt apgrozījumu nozarēm, kas orientējas uz vietējo tirgu, piemēram, mazumtirdzniecībai, veselības aprūpei, ēdināšanai, atpūtas un izklaides pakalpojumiem. Gaidāms, ka labs pieaugums turpināsies lauksaimniecībā, ko veicina fakts, ka šogad ražas ir labākas nekā pērn. Savukārt apstrādes rūpniecībā, it īpaši kokapstrādē, izaugsme vājinās. To galvenokārt nosaka ārējā pieprasījuma vājināšanās. Eksporta un importa apgrozījuma mazināšanās nelabvēlīgi ietekmē transporta nozari, kur arī trešajā ceturksnī iespējams neliels kritums," skaidroja Buceniece.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka ekonomikas izaugsme šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu gaidāma 2,2% apmērā.
"Otrā ceturkšņa dati atnesa lielu vilšanos un skatījums uz ekonomikas turpmāko izaugsmi pārsvarā ir kļuvis piezemēts, nereti pesimistisks. Tomēr trešajā ceturksnī nesagaidu būtisku makroekonomiskās bildes pasliktināšanos," teica Gašpuitis.
Pēc viņa paustā, primārais negatīvais efekts gaidāms no finanšu sektora, kas ievilksies arī nākamgad. Tāpat ne pārāk spoža situācija saglabājas tranzītā, bet nedaudz pārsteidzīgi būtu atcelt cerības attiecībā uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektoru, kas otrajā ceturksnī kritās, lai arī potenciāls tā izaugsmei joprojām pastāv. Šobrīd, šķiet, ka būvniecības kāpums ir sasniedzis augstāko punktu un drīzāk varētu piedzīvot nelielas lejupvērstas korekcijas, tomēr trešajā ceturksnī parādījās ziņas par vairāku lielu objektu nodošanu ekspluatācijā. "Līdz ar to būvniecības sektoru ieliktu pie trešā ceturkšņa melnajiem zirdziņiem," piebilda Gašpuitis.
Viņš arī minēja, ka lielākais kāpums gaidāms lauksaimniecībā, bet patēriņš, tostarp mazumtirdzniecība turpināja viduvēju pieaugumu. Tas pats sagaidāms arī citos uz iekšzemi vērstos pakalpojumos. Minimāls kāpums gaidāms apstrādes rūpniecībā, bet atgūšanos augustā ir uzrādījusi elektroenerģijas ražošana. Ja septembrī kāpums turpināja, tas nedaudz uzlabos kopējos rūpniecības datus. Kritiskākais segments šobrīd ir ar ārējo tirdzniecību saistīts - eksportā kāpums varētu būt stagnējis vai ieslīdējis nelielā mīnusā.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš teica, ka 2019.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP varētu būt pieaudzis par apmēram 3%. "Pretstatā iepriekšējam ceturksnim šoreiz izteikti pozitīva ietekme bija darba dienu skaita efektam," viņš sacīja.
Pēc Strautiņa teiktā, ir ļoti liela iespēja, ka starp straujāk augošajām nozarēm jau kārtējo reizi bija vairākas, kas ir saistītas ar to pakalpojumu eksportu, kas nav tranzīta un finanšu pakalpojumi. Šogad labi attīstās komercpakalpojumi, informācijas un sakaru pakalpojumi, viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas bizness. Tas izriet gan no Latvijas ekonomikas ilglaicīgajām tendencēm, augot šo nozaru īpatsvaram, gan no situācijas pasaules ekonomikā. Patērētāju noskaņojums pasaulē un Eiropā joprojām ir diezgan spēcīgs, līdz ar to aug arī tūrisms. Pateicoties lielākam valsts finansējumam, gada pirmajā pusē ļoti strauji auga medicīnas pakalpojumu apmērs, līdzīgus rezultātus var gaidīt arī gada otrajā pusē.
Tāpat viņš minēja, ka eirozonas apstrādes rūpniecība ir recesijā. Latviju ietekmē arī dažu koksnes standartproduktu cenu kritums. Tranzīta pārvadājumu apmērs pārvietojas tā ilglaicīgā svārstību koridora ietvaros, bet ir tā zemajā pusē. Visbeidzot, joprojām IKP ietekmē finanšu pakalpojumu eksporta krasā ierobežošana, taču, par laimi, tuvojamies šīs ietekmes beigām. Ir augušas arī lielākās ārējā un iekšējā pieprasījuma nozares - attiecīgi apstrādes rūpniecība un tirdzniecība, taču mēren.
Strautiņš arī atzīmēja, ka šogad atsevišķas nozares ļoti spēcīgi ietekmē laika apstākļi. Ūdens caurplūde Daugavā šogad trešajā ceturksnī joprojām bija ļoti vāja, taču lauksaimniecībai laika apstākļi bija diezgan labvēlīgi.
Centrālā statistikas pārvalde 2019.gada trešā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos trešdien, 30.oktobrī.
Šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada otro ceturksni, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 2%. Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājās par 0,7%.
