Kremļa propagandai pret Baltiju izmanto Grētu

Portāls Rubaltic.ru ir pārpilns ar atstāstiem, lasītājiem Baltiju pasniedzot kā saujiņu neizdevušos valstu. Šeit var izlasīt, kā bez PSRS gādības būtu sabrukušas Baltijas greznās pilis, kā eksperte izpaužas Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, pārmesta nacisma godāšana, nav palaists garām neviens notikums, kurš dod iespēju ar pārspīlējumu palīdzību pasniegt Baltijas valstis kā neprašas starptautiskajā arēnā.

Latvijā valdot “plaša degradācija”

Nesen izcēlies kāds Aleksandrs Nosovičs, kurš politologa un ekonomista lomās figurē arī citos ar Kremļa propagandas vēstnešos, tostarp Sputniknews.ru.

Šoreiz kritizēta Grētas Tunbergas nostāju, paužot, ka viņas arhaiskā vīzija par pasauli, kurā “civilizācijas sasniegumi, ekonomika un materiālā labklājība ir upurēta par labu dabas un klimata saglābšanai”, jau reiz ir piepildījusies.

Tas noticis mazajās Baltijas valstīs, kuras cita starpā arī ar ekolozungiem esot izbēgušas no PSRS un piedzīvojušas “neko citu, kā vien plašu degradāciju”.

Pamatdoma – Baltijas valstu (īpaši pieminēta Latvija un Lietuva) spēja būt videi draudzīgām, par to izpelnoties starptautisko atzinību (tik zaļi patiesībā nav, bet tas šoreiz nav galvenais), skaidrojama tikai ar rūpniecības degradāciju, kas iestājusies tūlīt pēc PSRS sabrukuma – kad varenie padomju rūpnīcu skursteņi beiguši kūpēt.

Baltijas valstīm pārmesta fabriku un elektrostaciju slēgšana, “unikālu profesionāļu kolektīvu” padzīšana no valsts, “eksakto zinātņu” vājināšana, vareno PSRS zvejas kuģu sagriešana lūžņos un vēl šis tas.

Lai arī vispārināti un biežāk dzejiski, nevis atsaucoties uz skaitļiem un faktiem, nedraudzīgajiem medijiem ļoti patīk izpausties tieši par ražošanu. Tiek cildinātas fabrikas, kuras aizgājušajās dekādēs ražoja tam laikam aktuālu (bet pasaules kontekstā bieži atpalikušu) elektroniku. Par ražošanu Latvijā pirms okupācijas, protams, šie aģitatori klusē.

Spīdolas vietā

Jā, taisnība, ka VEF vairs neražo sešdesmitajos gados radīto pārnēsājamo tranzistoru radiouztvērēju Spīdola. Taču tā un daudzu citu specifiskas nostalģijas apvirmotu pagātnes simbolu vietā Latvijā top mūsdienīgi tehnoloģiski risinājumi, kas ir pieprasīti arī ārpus valsts robežām.

"Light Guide Optics International" ir uzņēmums Līvānos, kas ražo optiskās šķiedras izstrādājumus. Vairums augstās kvalitātes produktu tiek izmantoti medicīnā, un Līvānos top puse no uroloģijā izmantoto instrumentu komponentiem visā pasaulē.
Runājot par Latgali, pieminams ir arī Daugavpils uzņēmums "Axson Cable". Tas nodarbojas ar augstas kvalitātes kabeļu un to savienojumu montāžu un preci eksportē uz Franciju, Lielbritāniju, Ungāriju, Poliju, Zviedriju, Krieviju, ASV, Ķīnu un Meksiku.

Rīgas datortīklu aprīkojuma ražotāja "MikroTik" vārds biznesa veiksmes stāstu kontekstā izskan itin bieži, šīs kompānijas ražotās bezvadu sistēmas un interneta maršrutētāji (rūteri) ir nopērkami teju visā pasaulē. Populārie "RouterBOARD" rūteri radīti 2002. gadā, un tos izmanto interneta pakalpojumu sniedzēji, uzņēmumi un arī individuāli lietotāji.

Liepājā top jaunas rūpnīcas

Runājot par ražošanas apmēriem un nākotnes potenciālu, nevar nepieminēt to, kas šobrīd notiek Liepājā. Kārtējās Baltijas valstīm neglaimojošās publikācijas tapšanas laikā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde paziņojusi par nodomiem pārvērst bijušo "Liepājas metalurga" cehu teritoriju par vērienīgu, modernu industriālo parku.

Iecerēts veicināt jaunu ražotņu izveidi, kas radīs darba vietas un eksporta apjoma pieaugumu. Šajā zonā jau šobrīd ietilpst 43 kapitālsabiedrības ar, saskaņā ar 2018. gada datiem, 2220 nodarbinātajiem. Šeit darbojas konveijera iekārtu ražotājs "Caljan Rite-Hite" Latvia un vadošais atsperu ražotājs pasaulē "Lesjofors".

Tuvāko mēnešu laikā Liepājas Karostā sāksies Interspiro Production jaunās rūpnīcas būvniecība, jo esošā ražotne industriālajā parkā Liepājas Biznesa centrs kļuvusi par šauru. Interspiro Production ražo elpošanas aprīkojumu ugunsdzēsējiem, ūdenslīdējiem, militāristiem, bīstamai ražošanas videi un Liepājā nodarbina ap 100 strādājošo.

Eksports sasniedzis augstāko līmeni

Vienā publikācijā aprakstīt visu, kas šobrīd tiek saražots Latvijā, nebūs reāli, nemaz nerunājot par pārtiku un medikamentiem. Taču, lai gūtu vispārīgu priekšstatu, var ielūkoties Ekonomikas ministrijas gada pārskatā.

Saskaņā ar to Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. un 2018. gadā ir kļuvusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados. Eksporta apjomi, cita starpā, ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni, un pērn iekšzemes kopprodukts sasniedza 29,5 miljardus eiro, kas ir nedaudz virs prognozētā.

Globālās konkurētspējas indeksa (GCI) reitingā, ko ik gadu publicē Pasaules ekonomikas forums un kas demonstrē valstu spēju nodrošināt iedzīvotājiem labklājību, Latvija pērn ierindojās tieši vienu vietu virs Krievijas – 42. vietā starp 140 analizētajām valstīm. Lietuva un Igaunija atrodas vēl nedaudz augstāk, ieņemot attiecīgi 40. un 32. vietu. Šī statistika nekādi neliecina par “plašu degradāciju”.

Neparasti fakti par ražotnēm Latvijā

Nīderlandes pilsētas Zvolles ielās uzstādīti 5000 Iecavas uzņēmumā "Vizulo" tapušo "Vizulo Mini Martin" LED gaismekļu. "Vizulo" ierindojās starp uzvarētājiem arī Budapeštas pašvaldības iepirkumā. Šī Latvijas firma savus ražojumus eksportē uz apmēram 30 valstīm, pat Jaunzēlandi.

"European Sport Installations" nodarbojas ar sporta laukumu sintētisko segumu klāšanu un šobrīd savā nozarē ir TOP3 Eiropas Savienības līmenī. Pārsteidzoši, bet uzņēmums atrodas nevis Rīgā, bet Dursupē, aptuveni 20 kilometru no Talsiem. Firma pasūtījumus īstenojusi Čīlē, Zviedrijā, Norvēģijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un daudzās citās valstīs.

Mārupē darbojas "JZ Microphones", kas izpelnījies atzinību visā pasaulē. Inženiera un dizainera Jura Zariņa (1952–2017) radītā kompānija ražo augstas kvalitātes pro audio segmenta ierakstu studijas mikrofonus, kurus izmantojusi Madonna, Lady Gaga, Stīvs Stīvens un citas zvaigznes.

Uzņēmums "Peruza" dibināts 1991. gadā, ieņemot specifisku nišu – pārtikas ražošanas iekārtu konstruēšana un ražošana. No neliela, pašmāju tirgū strādājoša uzņēmuma tas kļuvis par pieprasītu ražotāju gan tuvākajās valstīs, gan Dienvidaustrumāzijā. "Peruza" iekārtas izstrādā un ražo Muceniekos.

"Dižozols Plus" Salaspils pagastā ražo augstākās kvalitātes dizaina mēbeles vadošajiem skandināvu uzņēmumiem. 1993. gadā dibinātā kompānija nu ir uzskatāma par vienu no Latvijas mēbeļu industrijas veiksmes stāstiem. "Dižozols Plus" nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no idejas līdz pat gatava produkta piegādei visā pasaulē.

Ar Līvānu ražotnes "Sencis" un zīmola "Lett" mēbelēm iekārtots kruīza kuģis ar 2000 kajīšu, daudzi mājokļi, biroji, skolas, bērnudārzi, slimnīcas un Zviedrijas pansionāti.

Uzņēmums "Apply" pamatā sniedz plaša pieprasījuma IT pakalpojumus, līdztekus nodarbojoties ar datorredzes tehnoloģiju izstrādi. Tas ir mākslīgā intelekta attīstības virziens, kura pamatā ir robotu un citu ierīču apmācīšana ieraudzīt informāciju, interpretēt to un atbilstoši rīkoties. Kā plaši zināmu piemēru var minēt viedtālruņos pieejamo sejas atpazīšanas funkciju. Par "Apply" veikumu ieinteresējies ASV gigants "Amazon".

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""