Izsludināts jauns iepirkums Jaunā Rīgas teātra pārbūvei

Kompānijas valdes locekle Sigita Janvāre kā svarīgākās atšķirības ar iepriekšējo konkursu minēja to, ka jaunajā konkursā ir iestrādāts "projektē un būvē" princips, kas paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai.

Viņa norādīja, ka tas ļaus pasūtītājam labāk kontrolēt izmaksas, termiņus un uzlabos komunikāciju un darbību koordināciju starp būvnieku, projektētājiem un pasūtītāju, ļaujot operatīvāk risināt problēmas būvlaukumā, nekā situācijā, kur šīm pusēm būtu iespēja aizbildināties ar otras puses vainu strīda un būvniecības kavējumu izraisīšanā. "Projektē un būvē" atbildības sadalījums nodrošinās to, ka būvniecības ieceres realizētājs izvēlētos tādu pāļu iestrādes risinājumu, kurus tas pats spētu droši realizēt, tādējādi palielinot būvdarbu norises drošību.

"VNĪ iepirkumā iedrošinās piedalīties arī ārzemju uzņēmumus. Lai samazinātu riskus uz nepamatoti lētu vai nepamatoti dārga piedāvājumu saņemšanu jaunajā iepirkumā, esam paredzējuši to, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet arī turpmākos piecus gadus jāapsaimnieko ēka - tās galvenie inženiertīkli un būtiskākās konstrukcijas (jumts, fasāde, logi). Tas nodrošinās to, ka būvnieks būs ieinteresēts kvalitatīvā būvniecībā, jo turpmāk pašam būs jānodrošina ēkas apsaimniekošana," sacīja Janvāre.

Kompānijā arī norādīja, ka Jaunā Rīgas teātra pārbūves būvprojekta tālākai realizācijai ir nepieciešams veikt izmaiņas pāļu risinājumiem - esošo pāļu risinājumu vairs nedrīkst īstenot iepriekšējā būvnieka radītās situācijas dēļ, jo pāļu atbalsta sienas pāļi ir sasnieguši tādu sacietēšanas pakāpi, ka sākotnējo projektā izstrādāto tehnoloģiju vairs nevar pielietot. Turklāt, kaimiņu ēku konstrukcijas ir bojātas, kas pieprasa vēl rūpīgāku pieeju nekā iepriekš, uz ko norāda projekta autors un VNĪ piesaistītie eksperti.

"Latvijas sabiedrība ir pelnījusi modernu Eiropas līmeņa teātri, tādēļ VNĪ ar pilnu atbildību darīs visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē, un esam apņēmušies pabeigt Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022.gada vasarā," uzsvēra Janvāre.

Ar būvnieku tiks slēgts līgums atbilstoši Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC būvniecības līguma standartam, kas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību. Starptautiskais standarta līgums VNĪ tiek izmantots iepirkumos virs miljona eiro. Izmantojot standartizētus līguma noteikumus, tiks veicināts savstarpējo attiecību un prasību vienveidīgums un paredzamība, tādējādi atvieglojot piegādātājiem dalību iepirkumos un noslēgto līgumu izpildi.

Jaunā iepirkuma pretendentu pieteikšanās termiņš ir šā gada 11.novembris plkst.11.

Savukārt informāciju par jaunā iepirkuma paredzēto līgumcenu VNĪ neatklāj. "Informācijas par būvniecības izdevumu un citu projekta izmaksu segšanai nepieciešamā finansējuma apmēru izpaušana pirms iepirkumu procesa noslēguma var apgrūtināt efektīvu iestādes darbību. VNĪ mērķis ir panākt, ka projektētāji, būvuzņēmēji u.c. iepirkumos nav informēti par konkrētajam projektam pieejamā finansējuma apmēru un tādējādi iepirkumos piedāvājumus iesniedz, balstoties uz savām aplēsēm nevis pasūtītāja aplēsēm un attiecīgi pieejamā finansējuma apmēru. Mērķis ir panākt valstij iespējami izdevīgāku projektēšanas, autoruzraudzības, būvdarbu, būvuzraudzības u.c. piedāvājumu," skaidroja VNĪ.

Uz jautājumu, vai jau ir atcelts 14.augusta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums, VNĪ atbildēja, ka šis tiesas lēmums attiecas tikai uz jaunu līgumu slēgšanu, nevis uz jauna iepirkuma izsludināšanu.

VNĪ skaidroja, ka 17.septembrī saņemta Ģenerālprokuratūras vēstule, kurā konstatēts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis, pieņemot 2019.gada 14.augusta lēmumu par prasības nodrošināšanu "Rere būve 1" prasībā pret VNĪ, ir pieļāvis būtisku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Ģenerālprokuratūra iesniegusi protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai tās pašas tiesas citam sastāvam.

VNĪ skaidroja, ka pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls un balstīts uz "Rere būve 1" vienpusēji tiesai sniegtu informāciju. "Rere būve 1" Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedza materiālu 13 sējumos, tādējādi radot iespaidu par prasības pamatotību. VNĪ norādīja, ka tik īsā laikā - no materiālu saņemšanas brīža, izskatot tos vienas dienas laikā, nebija iespējams izvērtēt iesniegtos materiālus pēc būtības. "Rere būve 1" prasība neatbilst Civillikumam - civiltiesiska strīda gadījumā būvnieks var prasīt peļņas daļu, bet nevis ņemt ķīlā teātri.

"VNĪ bija iespēja vērsties Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt pieņemto nesamērīgo liegumu vai vērsties Ģenerālprokuratūrā, un aicināt aizstāvēt sabiedrības intereses, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē. Izvēlējāmies vērsties Ģenerālprokuratūrā un Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu tiesā. Šāds VNĪ lēmums ir pamatots ar to, ka nevēlamies pieļaut līdzīgus gadījumus nākotnē, kad būvnieku strīdos ķīlā tiek ņemtas sabiedrības intereses," skaidroja VNĪ.

Jau ziņots, ka VNĪ jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar pilnsabiedrību "Rere būve 1". Lēmums par līguma laušanu pieņemts, jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu sākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.

"Rere būve 1" augustā piedāvāja VNĪ mierizlīgumu, taču VNĪ norādīja, ka arī "Rere būve 1" iesniegtais redzējums situācijas risinājumam ir nepilnīgs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14.augustā pieņēma lēmumu par "Rere būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem un citām trešajām pusēm būvdarbu turpināšanai šajā projektā. Savukārt Ģenerālprokuratūra septembra vidū iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, lūdzot minēto lēmumu atcelt un nodot lietu jaunai izskatīšanai tās pašas tiesas citam sastāvam.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.