Nodokļu atlaides stingro kritēriju dēļ saņem vien pieci no vairākiem simtiem Latvijā esošo jaunuzņēmumu

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums pirms trīs gadiem pieņemts, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības nozari - tā dēvētos "startapus". Lai arī likums reiz jau grozīts, tomēr tajā joprojām paredzētas vairākas prasības, kuru dēļ šobrīd kritērijiem atbilst un atbalstu - iespēju maksāt mazāk algas nodokļos - saņem tikai pieci jaunuzņēmumi, LNT Ziņām atklāja Ekonomikas ministrijā.

Viena no barjerām – likums liedz piešķirt atbalstu uzņēmumiem, kuru saistītais uzņēmums reģistrēts ārvalstīs. Tomēr šīs jomas specifika paredz investoru piesaisti no visas pasaules un bieži nauda tiek piešķirta tikai tad, ja uzņēmumu reģistrēs ārvalstīs, piemēram, ASV. Lai to mainītu, atkal tiks virzīti likuma grozījumi, LNT Ziņām pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM).

"Pēc likuma gara un būtības šie tiešām ir ļoti labi uzņēmumi, kas izturējuši lielu konkursu, lai ārvalstu akselerācijas fondos saņemtu finansējumu, tiešām gribam atbalstīt šī likuma ietvaros. Būs jāizcīna cīņas gan Ministru kabinetā, gan Saeimā, bet mēs esam ļoti optimistiski noskaņoti," atklāja EM Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja Madara Ambrēna. Iepriekš izmaiņas netika atbalstītas bažās par to, ka šo nosacījumu varētu mēģināt izmantot nodokļu optimizēšanai, tas turklāt sakrita ar reputācijai kritiskiem notikumiem Latvijas finanšu sektorā.

Tomēr uz izmaiņām uzstāj arī pieredzējuši uzņēmēji. Raimonds Kulbergs, kurš nesen veiksmīgi amerikāņiem pārdeva savu pirmo Latvijā gandrīz sešus gadus loloto jaunuzņēmumu uzņēmumu "Funderful", LNT Ziņām norādīja, ka arī viņa uzņēmums nekvalificējās šim atbalstam -  tas bija piesaistījis naudu no Silīcija ielejas fonda un tādēļ reģistrējās ASV. "Rūpnīcas neviens jaunuzņēmums nebūvēs, visas investīcijas ir caur cilvēku algām. Un tur nav esošas atbalsta shēmas. Esam jaunā 21. gadsimtā, kur vairums plaukstošāko uzņēmumu būs radīti ar cilvēkiem, kas strādā pie datora. Vajadzīgs atbalsts, kas vismaz līdzsvaros ar tiem uzņēmumiem, kas būvē rūpnīcas," tā R.Kulbergs. Pēc viņa teiktā, ietaupītā nodokļu nauda var būt izšķiroša uzņēmumiem darba turpināšanai.

Kopumā jaunuzņēmumu darbības veicināšanai Latvijā pēdējos pāris gados iespējas augušas – atbalstu sniedz "Altum", riska fondi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, universitātes, un šobrīd kopumā izveidoti ap 420 jaunuzņēmumi. Kopumā pēdējos gados jaunuzņēmumi spējuši piesaistīt 300 miljonus eiro investīcijās, pērn valstij nodokļos samaksājot 8,2 miljonus eiro.