KNAB brīdina, ka ekonomikas izaugsmes pasliktināšanās var ietekmēt korupcijas risku pieaugumu
Ekonomikas izaugsmes pasliktināšanās var samazināt pasūtījumu skaitu un palielināt konkurenci publiskajos iepirkumos, kas savukārt var ietekmēt korupcijas risku pieaugumu, atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
KNAB norādīja, ka birojs pastāvīgi analizē korupcijas riskus, lai mērķtiecīgi plānotu korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumus. Korupcijas riski publiskajos iepirkumos, kas, piemēram, ir saistīti ar būvniecību, ir vērtējami kā augsti un KNAB 2018.-2019.gada darbības stratēģijā korupcijas mazināšana publiskajos iepirkumos būvniecības jomā ir izvirzīta kā viena no prioritārām jomām.
"Ekonomikas izaugsmes pasliktināšanās var samazināt pasūtījumu skaitu un palielināt konkurenci jebkuros publiskajos iepirkumos, tostarp, būvniecības. Tas savukārt var ietekmēt korupcijas risku pieaugumu. Lai mazinātu korupcijas riskus publiskajos iepirkumos, publisko personu institūciju vadītājiem ir nepieciešams pievērst pastiprinātu vērību efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un uzturēšanai," norādīja birojā.
Korupcijas risku analīzi KNAB veic neskatoties uz ekonomisko situāciju vai citiem ārējiem faktoriem, bet, protams, tos ņemot vērā.
Latvijas ekonomikas sniegums pasliktinās, vērtējot jaunākos datus par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP), atzina ekonomisti.
Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1%, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 3%. Šogad otrajā ceturksnī Latvijas IKP 2010.gada salīdzināmajās cenās bija 6,113 miljardu eiro apmērā.
"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece rosina skaidrojumu lēnākai izaugsmei meklēt vājākā investīciju un būvniecības pieaugumā - galvenokārt uz Eiropas Savienības fondu rēķina, darbaspēka trūkumā, kā arī pamazām parādās signāli tam, ka Latvijas ekonomiku sāk ietekmēt vājāks ārējais pieprasījums.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka situācija Latvijas ekonomikā kļūst sarežģītāka un pozitīvo ziņu vietā par ekonomikas izaugsmi arvien biežāk parādās ne tik iepriecinoši jaunumi.
Arī "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzina, ka Latvijas IKP uzrādījis vājāko sniegumu gandrīz divu gadu laikā.
Savukārt "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzina, ka ekonomikas pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji.
