Igauņi, kuri pēdējos 15 gados devās darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle". Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo norāda, ka Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība ar Somiju sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un aizbraucēji sāk aizdomāties, vai vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pērn vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, bet 2008. gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī. Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006. gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. 

Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014. gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Pēc vēstnieka vārdiem, galvenais apstāklis, kas samazinājis igauņu izceļošanu darbā uz Somiju, ir darbaspēka pieprasījuma samazināšanās būvniecībā. Somijā strādājošo igauņu celtnieku skaits patlaban sarucis par trešo daļu, salīdzinot ar migrācijas maksimuma gadiem.

Helsinku Demogrāfijas un statistikas departamenta pārstāvis Peka Vuori atzīst, ka Somijas galvaspilsētas apkaimē dažās nozarēs joprojām vērojams darbinieku trūkums, kura aizpildīšanai nepieciešami viesstrādnieki, un igauņu palīdzība somiem bijusi pa prātam, ņemot vērā, ka viņi ātri pielāgojas gan valodas radniecības dēļ, gan citādā ziņā.