Degvielas tirgotāju asociācija netic, ka pāreja uz biodegvielu var notikt tik strauji kā plānots

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Transporta enerģijas likumprojektu paredz, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā jābūt vismaz 10%. Ar šādu regulējumu tiek ieviestas ES prasības.

Ligere skaidroja, ka pašlaik obligāti noteiktais biodegvielas (bioetanola) piejaukums 95. markas benzīnam ir pieci tilpuma procenti, kas ir ekvivalents 3,2% pēc enerģētiskās vērtības. Arī dīzeļdegvielai tas ir pieci tilpuma procenti, kas ir ekvivalents 4,6% pēc enerģētiskās vērtības.

"Lai Latvija sasniegtu plānoto 10% AER mērķi, plānots degvielas tirgotājus noteikt par galvenajiem atbildīgajiem un plānots palielināt biodegvielas, auto gāzes un elektrības pārdošanas apjomus. Degvielas tirgotājiem paredzēts saistošs 8,5% AER mērķis pēc enerģētiskās vērtības un sankcijas par šā mērķa neizpildi, nosakot soda mērus. Praktiski tas nozīmē, ka benzīnam un dīzeļdegvielai piegādātājiem būs jāpievieno vairāk biodegvielas," stāstīja Ligere.

"Galveno problēmu rada tas, ka pasaulē, tai skaitā ES, pašlaik un, prognozējams, arī 2020. gadā, nav un nebūs tādu biodegvielu ražošanas jaudu, lai spētu apmierināt pieprasījumu un visas ES dalībvalstis reāli varētu sasniegt noteikto mērķi. Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2017. gadā ES dīzeļdegvielas patēriņš bija 259,3 miljonu tonnu apmērā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā AER mērķu sasniegšanai alternatīvai degvielai jābūt saražotai 30 miljonu tonnu apmērā, bet pašreizējās maksimālās ražošanas jaudas nesasniedz pat vienu trešo daļu no šī apjoma," norādīja Ligere. Turklāt mērķa sasniegšanai nav paredzēts nekāds valsts atbalsts ne degvielas tirgotājiem, ne alternatīvo, tai skaitā, biodegvielas ražotājiem.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis uzsvēra, ka AER mērķim teorētiski varētu pietuvoties, bet ne to sasniegt, ja tiktu palielināts benzīnam etanola piejaukuma apjoms no pieciem uz 10 tilpumprocentiem (ekvivalents 6,4% pēc enerģētiskās vērtības) un dīzeļdegvielai no pieciem uz septiņiem tilpumprocentiem (ekvivalents 6,4% pēc enerģētiskās vērtības) gada periodā. Tomēr praktiski tas nav iespējams, jo ziemas periodā pašlaik tirgū pieejamā rapšu biodegviela nespēj nodrošināt pietiekamu aukstumizturību un ziemā aukstā temperatūrā šādas degvielas piejaukums fosilajai degvielai var kristalizēsies, radot degvielas filtru aizsprostojumus. Šī iemesla dēļ, Latvijā ir noteikts, ka tas ir piejaucams tikai vasarā.

Ligere norādīja, ka degvielas tirgotājiem gada laikā, līdz 2020. gadam, sasniegt 8,5% AER viena gada periodā ir neiespējami. "Pašlaik ir liela neskaidrība par moderno AER veidu pieejamību un to iespējamo cenu. Pieaugot pieprasījumam pēc AER, bet neesot pietiekamām ražošanas jaudām un nepalielinoties biodegvielu ražošanas apjomiem, visticamāk, būtiski palielināsies AER cenas," skaidroja LDTA izpilddirektore.

"Pat tad, ja modernās biodegvielas tirgū būtu pieejamas pietiekamā apjomā, biodegvielas piejaukuma palielināšana sadārdzinās degvielas gala cenu. Iespējamais sadārdzinājums varētu būt līdz pat 0,05 eiro par litru, jo jau vēsturiski biodegvielas cena biržās ir augstāka par fosilās degvielas cenu. Attiecīgi, ja 2018 gadā kopā tika realizētas 182 497 tonnas benzīna un 1,047 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, tad pie šāda apjoma uz biodegvielas piejaukuma rēķina kopējais sadārdzinājums gadā būtu ap 70 miljoniem eiro," pauda Ligere.

LDTA arī norādīja, ka 2020. gada 1.janvārī akcīzes nodoklis benzīnam pieaugs par 3,3 centiem, dīzeļdegvielai - par 4,2 centiem, savukārt auto gāzei par 4,1 centu. Tā rezultātā jau 2020 gadā degvielas viena litra cena palielinātos par vairāk nekā 0,10 eiro un visticamāk būs būtiski augstākas nekā Latvijas kaimiņvalstīs.

"Šādos apstākļos ar lielu pārliecību var prognozēt, ka degvielas tirgotājiem būs apgrūtinoši nodrošināt degvielas piegādes un darboties rentabli. Vissmagāk tas varētu ietekmēt mazākos degvielas tirgotājus. Sliktākajā gadījumā var paredzēt degvielas tirgus dalībnieku skaita, līdz ar to konkurences samazināšanos," skaidroja Ligere.

Asociācija uzskata, ka nedrīkst degvielas tirgotājiem uzlikt jau sākotnēji neizpildāmus mērķus un par to iekasēt soda naudu. "Atbildība būtu jāsadala vienlīdzīgi starp valsti, pašvaldībām, komersantiem un degvielas lietotājiem. Valstij būtu jābūt skaidram redzējumam un regulējumam par to, kā noteikto mērķi reāli sasniegt, nevis formāli pildīt ES prasības un "pārlikt" atbildību uz degvielas tirgotājiem un gala patērētājiem. EM pārstāvji, kas ir autori šim likumprojektam, uzskata, ka alternatīvo degvielu pieejamību noregulēs "tirgus attiecības", bet līdz šim šāds tirgus nav izveidojies," pauda Ligere.

Janvārī Saeima nodeva izskatīšanai parlamenta komisijā EM izstrādāto Transporta enerģijas likumu, kas paredz veicināt "zaļās" degvielas apjoma pieaugumu.

Šo likumprojektu skatīs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Likumprojekts nosaka obligātu pienākumu degvielas tirgotājiem katru gadu pārdot noteiktu "zaļās" degvielas īpatsvaru. Ar jauno likumu paredzēts aizstāt patlaban spēkā esošo Biodegvielas likumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā ir jābūt 40%. Tāpat katrai dalībvalstij 2020. gadā jānodrošina, ka no AER saražotā enerģija (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) veido vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transportā (2015. gadā Latvijā sasniegti 3,9%).

Jaunajā likumā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka pasākumus, lai no AER saražotās enerģijas īpatsvars transportā no 2020. gada ir vismaz 10% no enerģijas bruto galapatēriņa transportā un turpmāk veicinātu no AER saražotās enerģijas īpatsvaru transportā.

Lai šo mērķi īstenotu, likumā iestrādāts obligātā pienākuma mehānisms, kura atbildīgās puses ir tirgotāji, kuriem uzlikts pienākums katru gadu pārdot noteiktu enerģijas, kas ražota no AER, ieskaitot no AER ražotu elektroenerģiju.

Jaunajā likumā arī sniegta "alternatīvās degvielas" definīcija, proti, tā ir elektrība, ūdeņradis, biodegviela, sintētiskā un parafīna degviela, dabasgāze, tai skaitā biometāns, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze un sašķidrinātā naftas gāze, kā arī cita degviela vai enerģijas avoti, ar kuriem daļēji vai pilnībā aizvieto naftas izcelsmes šķidrās degvielas transportlīdzekļa apgādei ar enerģiju un kam ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos rādītājus.

Kopumā jaunā likuma mērķis ir veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportlīdzekļos, nodrošināt tās pieejamību un kvalitāti, infrastruktūras attīstību, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas.

LDTA ir brīvprātīga degvielas tirgotāju apvienība. Tās biedri ir SIA "Astarte-nafta", SIA "Circle K Latvia", "Latvijas Nafta" staciju tīkls (SIA "East-West transit"), SIA "Latvijas Propāna gāze", SIA "Neste Latvija", SIA "Orlen Latvija" un AS "Viada Baltija".