Uzņēmējs, kas tirgojies ar Ziemeļkoreju, bijis vairāku Latvijas banku klients
foto: Alexander Demianchuk/TASS
Tiek pārbaudīts, vai Latvijas bankas pirms kontu atvēršanas pietiekami izvērtēja ASV sankciju sarakstā par sadarbību ar Ziemeļkoreju iekļauto komersantu.
Bizness un ekonomika

Uzņēmējs, kas tirgojies ar Ziemeļkoreju, bijis vairāku Latvijas banku klients

LTV "de facto"

Latvijas dienesti uzņēmējam, kurš tirgojies ar Ziemeļkoreju, bija pievērsuši uzmanību vēl pirms ASV ziņojuma publicēšanas, ziņo LTV raidījums “de facto”.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) oktobra sākumā paziņoja, ka birojs vērsis sankcijas pret Turcijā reģistrētu uzņēmumu "SIA Falcon International Group" un tā valdes locekli Huseinu Šahinu par sadarbību ar Ziemeļkoreju. Šahinam kuram pieder uzņēmums arī Latvijā. Viņa uzņēmumu Latvijā sauc SIA "Falcon International".

“de facto” noskaidroja, ka Turcijas pilsonis Huseins Šahins pirms vairākiem iegādājās vairākus zemes gabalus Baldonē, saņēmis Latvijas uzturēšanas atļauju. Pats Šahins attiecības ar biznesa partneriem un pašvaldību īsti nav kārtojis, savā vietā sūtījis pilnvarniekus. Nojaucis vecās ēkas, uzcēlis vienu jaunu angāru, taču var secināt, ka īsts bizness te nav uzsākts – pērn uzņēmums cietis milzīgus zaudējumus.

ASV finanšu ministrija apgalvo –  Šahina Turcijā reģistrētais uzņēmums tirgojās ar Ziemeļkoreju, tostarp ar ieročiem un luksusa precēm. Šogad pie viņiem Stambulā viesojies Ziemeļkorejas pārstāvis, lai pārrunātu sadarbību. Nav zināms, vai arī Latvijas uzņēmumi, kas pieder Šahinam, bija daļa no sankciju apiešanas shēmas. To tagad izmeklē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Te skaidro – ir pazīmes, kas liecina – kompānijas varētu būt izmantotas sankciju apiešanai.

“Nekād jūs, vai es, ja man nebūtu dienestu informācija, to nesaprastu. Šis ir ārvalstu investors, ienācis Latvijā un mēs redzam, ka bizness pirmšķietami ir labs. Tagad strādājam pie tā, lai saprastu, vai tas ir iespējams, vai caur Latviju varētu būt notikusi finansēšana, vai Latvijas uzņēmumi varētu būt vērsti uz to, lai iegūtu papildus līdzekļus, ar ko šo finansēšanu nodrošinātu”, intervijā LTV skaidro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Par Huseina Šahina Latvijā reģistrēto uzņēmumu kontroles iestādes no bankām saņēmušas informāciju arī agrāk, jau pirms ziņojuma šogad. Tagad notiek izmeklēšana – vai Latvijas bankas šo klientu pietiekoši izvērtējušas, pirms atvērt tam kontu.

Ilze Znotiņa komentē: “Bankas jau šā gada laikā bija konstatējušas un dažas bankas bija pārtraukušas sadarbību ar vairākiem gan uzņēmumiem, gan saistītajām personām, bankas patiesībā iekšējās kontroles sistēmas izmantojušas pareizajā veidā. Šajā rudenī sapratām no dažādiem datiem, ka jāsāk interesēties par šo uzņēmumu, sākām strādāt faktiski pāris dienas pirms ASV paziņojuma izdarīšanas”.

Uzraugi ir pieprasījuši no visām Latvijas bankām informāciju par sadarbību ar SIA “Falcon international”, saņēmuši atbildes un veic pārbaudi. FKTK norāda, ka uzņēmums sadarbojās ar vairākām Latvijas bankām.

Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” ir zināms, ka pirmā banka, kas piekritusi ar “Falcon international” sadarboties, bija “Rietumu banka”. Tieši “Rietumu banka” atvēra firmai kontu pamatkapitāla ieskatīšanai. Bankas un Huseina Šahina ceļi krustojušies jau iepriekš - Baltkrievijas mediji ziņoja, ka pirms pieciem gadiem Rietumu banka izsniegusi daudzmiljonu kredītu Minskas viesnīcas “Žuravinka” rekonstrukcijai. Iepriekš par viesnīcas īpašnieku Baltkrievijas medijos  bija nosaukts tieši Huseins Šahins. Uz “de facto” jautājumiem par to, vai banka vētījusi šo klientu un vai lielais kredīts jau atmaksāts, Rietumu bankas pārstāvji atturas no komentāriem.