CSP: 32 000 bezdarbnieku darbu meklē ilgāk par gadu

Ilgstošie bezdarbnieki veido 37,7% no bezdarbnieku kopskaita 15-74 gadu vecumā.

Lielākā daļa jeb 97,5% ilgstošo bezdarbnieku ir 20-64 gadu vecumā, no kuriem 59,1% ir vīrieši. 14,6% no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupā darbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.

Lai gan kopš 2012.gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinās, tomēr 2017.gadā tas 20-64 gadu vecuma grupā bija 38% jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā 2008.gadā (25,3%). Pēdējos 10 gados augstākais rādītājs bija 2011.gadā - 55,9% no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.

Pagājušajā gadā visaugstākais bezdarba līmenis 20-64 gadu vecumā bija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2% jeb 17 500 bija bezdarbnieki. No tiem 47,4% bija ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija Vidzemē - vairāk nekā puse (51,1%) no visiem bezdarbniekiem darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9%, Zemgalē - 41,2%, Pierīgā - 27%, bet Rīgā - 26,6%.

Tiem, kas darbu zaudējuši kopš 2010.gada un joprojām nav uzsākuši jaunas darba attiecības, visbiežākais darba pārtraukšanas iemesls bija darbinieku skaita samazināšana vai uzņēmuma likvidācija (43,8% gadījumu). Salīdzinājumam visu bezdarbnieku skaitā šis rādītājs bija 34,4%. Otrs biežākais ilgstošo bezdarbnieku darba pazaudēšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi, slimība vai darbnespēja (41,1% gadījumu).

Nedaudz vairāk par trešdaļu (37,3%) ilgstošo bezdarbnieku bija ar vispārējo vidējo izglītību. Katrs piektais (22%) bija ar pamatizglītību vai zemāku, kas ir trīs reizes biežāk nekā nodarbināto skaitā ar šādu izglītības līmeni. Savukārt augstākā izglītība bija 10,5% ilgstošo bezdarbnieku.