"ABLV Bank" aktīvi augustā atgūti 47,14 miljonu eiro apmērā
Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori augustā atguvuši aktīvus 47,14 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 37,118 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 9,188 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 0,785 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 49 tūkstoši eiro.
Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori kopumā atguvuši 80,135 miljonus eiro.
Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi augustā bija 2,966 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 2,092 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 328 tūkstoši eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 310 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 106 tūkstoši eiro.
Tādējādi kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 9,842 miljonus eiro.
Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 31.augustā "ABLV Bank" bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,833 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,991 miljona eiro apmērā.
"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām šogad augusta beigās bija 1,021 miljards eiro, kredītos banka bija izsniegusi 757,041 miljonu eiro, ieguldījumi vērtspapīros bija 261,062 miljonu eiro apmērā, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā - 165,998 miljoni eiro, bet prasības pret kredītiestādēm - 126,2 miljoni eiro.
Kopumā "ABLV Bank" aktīvi 31.augustā bija 2,367 miljardu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves augusta beigās bija 308,796 miljoni eiro, tostarp iepriekšējo periodu uzkrātā peļņa bija 117,649 miljoni eiro, bet pārskata perioda zaudējumi bija 34,989 miljonu eiro apmērā.
"ABLV Bank" ārpusbilances saistības un iespējamās saistības augusta beigās bija 18,558 miljonu eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par "ABLV Bank" licences anulēšanu.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat "ABLV Bank" un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no "DLA Piper" Vācijas biroja "ABLV Bank" un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.
