Kučinskim joprojām nav informācijas un faktu par "FinCEN" ziņojumā minētajiem kukuļdošanas gadījumiem
Tiekoties ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") pārstāvjiem, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) cer rast atbildes uz vairākiem jautājumiem, it sevišķi par "FinCEN" ziņojumā paustajiem kukuļdošanas gadījumiem, jo arvien nav saņemta informācija un fakti, kas apstiprinātu to.
Šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" premjers apstiprināja, ka tikšanās ar "FinCEN" pārstāvjiem plānota rīt, bet arvien nav gūtas uz atbildēs uz svarīgiem jautājumiem par "FinCEN" ziņojumā minētajiem pārkāpumiem. Viņaprāt, galvenais no tiem ir jautājums par kukuļdošanu amatpersonām.
"Ja tas kopumā ir tikai kā signāls, tad mums noteikti tas jāpieņem zināšanai, tomēr līdz šim tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz kuriem mums arvien nav nekādas informācijas," sacīja premjers.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesniedz informāciju, vai birojs no ASV ir saņēmis papildus informāciju, kas apliecinātu "FinCEN" ziņojumā pausto, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam esot izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume žurnālistiem skaidri neatbildēja, vai no ASV KNAB ir saņēmis kādu papildus informāciju par ziņojumā pausto, taču apliecināja, ka šis jautājums tiks skatīts šonedēļ, tiekoties ar ASV pārstāvjiem.
"Šobrīd es nevarēšu pateikt, vai mēs esam vai neesam saņēmuši [papildus informāciju]. Šonedēļ mums notiks vairākas tikšanās, tajā skaitā arī ar ASV viesiem. Tur šie jautājumi tiks skatīti un pārrunāti," uzsvēra Straume.
Jau ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Pēc šiem paziņojumiem "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. "ABLV Bank" pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
KNAB sācis pārbaudi par "FinCEN" paziņojumā minēto informāciju, ka Latvijas "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā. Savukārt Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par šajā paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām "ABLV Bank".
