"ABLV Bank" kontā Latvijas Bankā piektdien bija 693,988 miljoni eiro
"ABLV Bank" kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina bankas publiskotajā informācijā.
Vienlaikus publiskotie finanšu rezultāti arī atklāj, ka "ABLV Bank" aktīvi 23.februārī bija 3,311 miljardu eiro apmērā, kas ir par 10,2% jeb 374,512 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad bankas aktīvi bija 3,685 miljardu eiro apmērā.
"ABLV Bank" kasē skaidra nauda 23.februārī bija 12,002 miljonu eiro apmērā, bet "ABLV Bank" prasības pret bankām bija 80,145 miljonu eiro apmērā.
Vērtspapīros "ABLV Bank" 23.februārī bija ieguldījusi 939,104 miljonus eiro, kas ir par 47,5% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad banka vērtspapīros bija ieguldījusi 1,788 miljardus eiro, bet nepabeigtie darījumi ar vērtspapīriem veidoja 409,082 miljonus eiro.
Kredītos "ABLV Bank" 23.februārī bija izsniegusi 963,8 miljonus eiro.
Savukārt noguldījumos banka bija piesaistījusi 2,107 miljardus eiro, kas ir par 21,1% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,672 miljardus eiro.
Latvijas Bankas ārkārtas likviditātes aizdevums 23.februārī veidoja 297,2 miljonus eiro, emitētās parastās obligācijas - 309,371 miljonu eiro, bet subordinētie depozīti un emitētās subordinētās obligācijas - 137,702 miljonus eiro.
Iepriekš LNT vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā "ABLV Bank" bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. "Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču "ABLV Bank" spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem," raidījumam paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Savukārt naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK nolēma, ka "ABLV Bank" ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Garantēto atlīdzību izmaksai Latvijas "ABLV Bank" klientiem pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus "ABLV Bank" varot nodrošināt.
Vienlaikus "ABLV Bank" paudusi uzskatu, ka tā izpildīja visas regulatora prasības, lai atjaunotu darbību. Četru darba dienu laikā banka likviditātes stiprināšanai akumulējusi vairāk nekā 1,36 miljardus eiro, nodrošinot 86% no visiem pieprasījuma depozītiem.
"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.
