Noguldījumu garantiju fondā uzkrāti 158 miljoni eiro
Noguldījumu garantiju fondā (NGF) šobrīd ir uzkrāti 158 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Finanšu grūtībās nonākusī "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās pēc piesaistīto noguldījumu apmēra bija otra lielākā banka Latvijā. Latvijas Komercbanku asociācijas jaunākie dati liecina, ka "ABLV Bank" noguldījumos septembra beigās bija piesaistījusi 2,675 miljardus eiro, kas ir par 8,1% jeb 235,277 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.
Tostarp uzņēmumu noguldījumi "ABLV Bank" septembra beigās bija 2,195 miljardu eiro apmērā, bet privātpersonu - 480,5 miljonu eiro apmērā. Pieprasījuma noguldījumi "ABLV Bank" septembra beigās bija 2,588 miljardu eiro apmērā, bet termiņnoguldījumi - 87,1 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus "ABLV Bank" 2017.gada pirmā pusgada pārskats liecina, ka bankas koncerna divdesmit lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra jūnija beigās veidoja 15,1% no kopējā koncerna noguldījumu apmēra, savukārt bankas divdesmit lielākie klienti pēc noguldījumu apmēra veidoja 15,2% no kopējā bankas noguldījumu apmēra. No kopējā koncerna un bankas piesaistīto noguldījumu apmēra 83,9% bija piesaistīti no klientiem, kuru patiesā labuma guvēji ir NVS valstu rezidenti.
Asociācijas dati arī liecina, ka "ABLV Bank" 2017.gada jūnija beigās bija 21 589 klienti, tostarp 9356 juridiskās personas un 12 233 fiziskās personas. Bankas internetbankai bija 14 300 aktīvo lietotāju.
Jaunākos datus par "ABLV Bank" klientu bāzi bankas pārstāvji pagaidām aģentūrai LETA nav snieguši.
Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam ir ne vairāk kā 100 000 eiro. Tāpat Noguldījumu garantiju likums nosaka noguldījumu kategorijas, kurām papildus garantētajai atlīdzībai piemērota papildu aizsardzība līdz 200 000 eiro. Nosacījumi, lai saņemtu papildu kompensāciju ir: līdzekļi klienta-privātpersonas kontā tika ieskaitīti ne agrāk, ka trīs mēnešu pirms noguldījumu nepieejamības dienas, tie veidojas no personai piederoša dzīvojamā nekustamā īpašuma pārdošanas, izmaksāti sociālam mērķim (piemēram, maksājums no laulātā šķiršanās gadījumā) vai kā kompensācija par krimināla rakstura kaitējumiem vai personas nepatiesu notiesāšanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, sestdien, 18.februāra, ārkārtas sēdē nolēma "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. "Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību," viņš teica.
ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi "ABLV Bank" ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.
Tāpat ziņots, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt "ABLV Bank" pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā ECB uzraudzībā.
