Āgenskalna tirgu slēgs, bet tā pārbūvei nav nedz naudas, nedz arī skaidra projekta

Kaut arī Āgenskalna tirgus nīkuļoja jau vairākus mēnešus – tajā netika atklātas jaunas tirdzniecības vietas, bet līdzšinējās pamazām slēdza un klīda baumas par tā slēgšanu, oficiāls paziņojums no tirgus apsaimniekotāja – „Rīgas Centrāltirgus” par vēsturiskās Pārdaugavas tirdzniecības vietas slēgšanu nāca kā pērkons no skaidrām debesīm tikai pusotru mēnesi pirms tirgus slēgšana, novembra vidū. Oficiālais pamatojums Rīgas galvenais arhitekta Reinholda Šmēlinga jūgendstilā projektētajai un 1925. gadā atklātajai vēsturiskā tirgus slēgšanai bija tās sliktais stāvoklis.

„Rīgas Centrāltirgus” sola vēsturisko tirgus paviljonu saglabāt un pārvērst par modernu tirdzniecības vietu, bet pārējās tam apkārt uzslietās tirgus būdas nojaukt. Tikai pagaidām nav ne projekta, ne naudas šo darbu veikšanai. Tirgus ēku „iekonservēšot”. Ar to neapmierināti ir gan tirgotāji, gan vēsturiskās Pārdaugavas iedzīvotāji, kuri uzsākuši stihiskas protesta akcijas.

Kad tika paziņots par tirgus slēgšanu, „Rīgas Centrāltirgus” pārstāvis Ivars Jakovels portālam Kasjauns.lv teica, ka visiem tirgus darbiniekiem tiks piedāvāts darbs Daugavas otrajā krastā – Centrāltirgū.

Izrādās, tas neattiecas uz visiem, bet gan tikai uz pašiem „Rīgas Centrāltirgus” darbiniekiem, piemēram, administrāciju.

Lielākoties tirgotāji bija tirgus vietu nomnieki un uz šiem pāris simtiem cilvēku šis solījums formāli neattiecas. Līdz ar to viņi palikuši pie tukšas siles jeb precīzāk - aiz tukšas letes.

„Rīgas Centrāltirgus” Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins Kasjauns.lv teica: „Par „Rīgas Centrāltirgus” valdes lēmumu gatavot Pārdaugavas vecāko un lielāko tirgu visaptverošai rekonstrukcijai un pārtraukt tirdzniecības procesu Āgenskalna tirgū sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tirgus darbiniekiem tika paziņots laicīgi, īsi pēc lēmuma pieņemšanās.

Visiem „Rīgas Centrāltirgus” darbiniekiem tika piedāvātas vakanta amata vietas Centrāltirgū. Kas attiecas uz nomniekiem, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, tirgotāji savu saimniecisko darbību Āgenskalna tirgū varēs veikt līdz 2017. gada 31. decembrim. Savukārt laika posmā līdz šim noteiktajam datumam, kad paredzēta Āgenskalna tirgus slēgšana uz rekonstrukcijas laiku, visi tirgotāji tika laipni aicināti un tiek gaidīti Rīgas Centrāltirgus administrācijā, lai veiktu individuālas pārrunas, kuru laikā tiks piedāvātas brīvās tirdzniecības vietas, kurās būs iespējams turpināt tirdzniecību pēc Āgenskalna tirgus slēgšanas”.

Ieraksti sociālajos tīklos gan neliecināja, ka bez darba palikušie tirgotāji tiktu „laipni” gaidīti Centrāltirgū:

Par tirgus slēgšanu sašutuši arī vietējie, kuri kopā ar tirgotājiem tirgus paviljonā uzsākuši parakstu vākšanu par Āgenskalna tirgus saglabāšanu. Pašreiz jau savākts ap 1000 parakstu un tos plāno iesniegt galvaspilsētas politiķiem, lai tie palīdz risināt situāciju.

Kāda tirgus pārdevēja paudusi, ka netic, ka Āgenskalna tirgus pēc slēgšanas atkal atdzims: „Ēka paliks pamesta tieši tāpat kā Matīsa tirgus jau daudzus gadus. Neviens neko tirgū nedara. It kā mums piedāvā vietas Centrāltirgū, bet tur jau reāli vietu nav. Ko mums tur piedāvās? Kaut kādus vecus, sadauzītus kioskus, kas viņiem ir pie Centrālstacijas?”

Jau ziņots, ka „Rīgas Centrāltirgus” vadība lēmusi no nākamā gada pilnībā slēgt Āgenskalna tirgu, lai to vispirms iekonservētu un tad tajā veiktu rekonstrukciju. Tajā strādājošie tirgotāji atbalsta ieceri telpas remontēt, tomēr daudzi ir šokā par izvēlēto kardinālo risinājumu, kura dēļ daudzi pēkšņi varētu palikt uz ielas un bez darba.

Turklāt tirgus vadība neskaidri izsakās par tirgus slēgšanas iemesliem un tā nākotni. Nav īsti zināms, kas tirgus telpās tiks darīt, cik tas maksās un kad tirgus varētu atjaunot savu darbību. „Rīgas Centrāltirgus” vadībai pagaidām vienīgais plāns ir Āgenskalna tirgu slēgt, bet nav zināms, uz cik ilgu laiku. Aplēses liecina, ka rekonstrukcija izmaksātu ap pieciem miljoniem eiro, taču pagaidām nav ne projektu, nedz nauda. Šuņins atzinis, ka tirgus darbība uz nezināmu laiku tiek iesaldēta: „Vispirms būs projekts ēkas konservācijai, pēc tam arī projekts remontam. Un tā tālāk – soli pa solim viss arī notiks. Diemžēl nevaru prognozēt ne laiku, ne izmaksas”.

Tikmēr sociālos tīklus pārpludina sašutušo pārdaugaviešu ieraksti: