Ķirsons par aplokšņu algām ēdināšanā: pašai valstij jāsaprot, kāpēc viņu apzog
foto: LETA
Gunārs Ķirsons atzīst, ka "Lido" pirmsākumos apgājis nodokļus, taču tagad to sauc par kļūdu. Viņa uzņēmumā cilvēki oficiāli saņem apmēram 700 eiro uz rokas.
Bizness un ekonomika

Ķirsons par aplokšņu algām ēdināšanā: pašai valstij jāsaprot, kāpēc viņu apzog

Kasjauns.lv

Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” atklātās nelikumības restorānu tīklā “Tokyo City” likušas sarosīties pārējai sabiedriskās ēdināšanas nozarei. Liela daļa uzņēmumu gatavi kolektīvi vērsties pret nodokļu nemaksāšanu. Ēdinātāji gan uzsver – tas, vai nozarē valdošo attieksmi pret nodokļu nemaksāšanu izdosies mainīt, atkarīgs no diviem faktoriem – valsts iestāžu stingrības pret “Tokyo City” pārkāpumiem un valdības gatavību nākt pretī uzņēmējam.

Uzņēmums "Lido" pērn nodokļos nomaksājis vairāk nekā 10 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa - apmēram seši miljoni - bijuši nodokļi par vairāk kā 1000 darbiniekiem.

Vidējā alga "Lido" tīklā ir aptuveni 700 eiro "uz rokas" jeb pēc nodokļu nomaksas. 

Uzņēmuma vadītājs, miljonārs Gunārs Ķirsons atzīst, ka mēģina konkurēt ar ēstuvēm, kas savu darbu veic nelikumību ietvaros. Viņš "Lido" darba vietas optimizējis tā, ka darbinieki saņem algu oficiāli un vairāk nekā vietās, kas algas maksā aploksnēs.

Ķirsons gan atzīst - arī "Lido" pirmsākumos bijuši šādi likuma pārkāpumi, bet tagad viņš to sauc par kļūdu. Ar algām aploksnēs vairs netiek riskēts. Kā zināms, "Lido" tīkls strādā arī, piemēram, Vācijā un Igaunijā. Uzņēmējs stāsta, ka pat neuzdrīkstētos ārzemēs blēdīties ar nodokļiem, jo "tos miljonus, ko mēs ieguldām, zaudēt vienkārši nevar atļauties". 

Runājot par situāciju ēdināšanā Latvijā, Ķirsons akcentē, ka jāsakārto likumi, lai "tā nevarētu darīt". Viņaprāt, nav jāmeklē vainīgie, bet gan pašai valstij jāsaprot, kā gan iespējams, ka pašu valsti apzog.

"Ja no manis zog, es nevainoju zagli. Es vainoju to, ka esmu ļāvis sev darīt pāri," LTV sacīja uzņēmējs.

"Can Can" picērija skatās, kā beigsies "Tokyo city" stāsts

Sandra Smirnova, kura vada "Can Can" picu ēstuves, uzsver, ka šobrīd visi ēdināšanas biznesā skatās, ar ko gan beigsies "Tokyo city" sāga. Tas varot kļūt par pagrieziena punktu attieksmē pret nodokļu nomaksu.

"Ja tas viss turpināsies un nekas tā arī nenotiks, tas nozīmē, kā tā arī turpināsies," skaidro Smirnova, piebilstot, ka jau pēc "Gan Bei" gadījuma kolēģi sapratuši, ka šajā valstī nauda var uzvarēt valsti. 

Viņasprāt, "Tokyo City" ir pelnījis tikt slēgts, bet darbiniekiem jākļūst par citu ēstuvju darbiniekiem - vietās, kas nodokļus maksā. Pašlaik teju visur ir darba roku deficīts.

Nodokļi - par smagu

Jānis Enzis, kurš vada vīna bāru "Garage", atzīst: nodokļu slogs ir smags. Liela daļa uzņēmumu ļoti gribētu strādāt legāli un maksāt visu prasīto, taču to nespēj. Jenzis uzskata, ka būtu pēdējais laiks vienoties visai nozarei ar valsti par kādu summu, kas būtu jāiekasē. "To būtu jāpiesaista vai nu sēdvietām, vai ēdienu un dzērienu cenām... Svarīgākais ir sakārtot to puspelēko zonu," žurnālistam pauda Jenzis. Nepieciešams vienoties par kādu visiem pieņemamu modeli.

Teju desmitā daļa restorānu šobrīd strādā tā dēvētajā pelēkajā zonā, liecina pašas ēdināšanas nozares aplēstie dati. Vairāk par situāciju skaties LTV sagatavotajā sižetā: