Zviedrija pamazām atsakās no skaidrās naudas
Latvijas kafejnīcās un mazajos veikalos joprojām gadās redzēt uzrakstu "Kartes nepieņemam". Zviedrijā ir otrādi – norāde “mēs nepieņemam skaidru naudu” nav nekas neparasts.
Pērn šajā valstī tikai 1% visu maksājumu veikts ar banknotēm un monētām, mazāk nekā jebkur citur pasaulē (Eiropas Savienībā vidēji 7%). Pēc centrālās bankas datiem, veikalos ar skaidru naudu apmaksāts mazāk nekā 20% pirkumu, divreiz mazāk nekā pirms pieciem gadiem.
Ātrāk un drošāk
Kāda kafejnīca Kungsholmenā netālu no Stokholmas centra pārstāv tīklu, kas pilnībā pārgājis tikai uz bankas kartēm. “Mēs gribam līdz minimumam samazināt aplaupīšanas risku. Turklāt ātrāk ir, ja maksā ar karti,” intervijā BBC skaidro Viktorija Nilsone, kas vada divas no 16 šīs ķēdes kafejnīcām. Atsauksmes galvenokārt esot pozitīvas.
Jau dažus gadus skaidrā naudā nevar maksāt par biļeti autobusā. To panāca arodbiedrība, gādājot par šoferu drošību. Ja būsiet Stokholmā, ņemiet vērā, ka šāda kārtība ir arī slavenās popgrupas ABBA muzejā un "Pop House Hotel".
Turklāt Bjorns Ulveuss no ABBA četrotnes kļuvis par vienu no galvenajiem cīnītājiem, kas iestājas par atteikšanos no ierastā naudas formāta. Viņa dēlam pirms dažiem gadiem apzaga dzīvokli, aiznesot arī prāvu summu skaidrā naudā. Vīrs, kurš reiz sacerēja skanošajam veltītu dziesmu "Money, money, money", jau gadu izticis bez skaidras naudas, ja neskaita monētu lielveikala ratiem.
Maksā pat ar telefonu
Pārorientējas pat mazie tirgotāji. Zviedru izstrādātā tehnoloģija "iZettle" radījusi Eiropā pirmo pārnēsājamo karšu termināli, kas ļauj bezskaidras naudas norēķinus veikt, arī pērkot uz ielas saldējumu. Vairāk nekā puse no 10 miljoniem valsts iedzīvotāju jau izmanto sistēmu "Swish", kas ļauj maksāt, izmantojot viedtelefonu. Šo lietotni atbalsta lielākās Zviedrijas bankas, un tā ļauj pārskaitīt naudu uz kontu pēc telefona numura.
Sistēma ir tik vienkārša, ka to izmanto uteņos jeb lietoto mantu tirgos un skolu tirdziņos. Draugu kompānijā restorānā neviens nevar atrunāties, ka nav līdzi skaidras naudas, protams, ja viņš neturas pie vecās "Nokia" vai līdzīgiem telefona modeļiem.
Apgrozībā esošo fizisko kronu apjoms krities no 106 miljardiem 2009. gadā līdz 65 miljardiem pērn. Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Niklass Arvidsons paredz, ka jau līdz 2020. gadam skaidra nauda Zviedrijā kļūs par “pavisam marginālu maksājumu formu”.
“Zviedri uzticas bankām, mēs uzticamies institūcijām. Cilvēki nebaidās ne no šausmu stāstiem par lielo brāli, ne blēdībām ar elektroniskajiem norēķiniem,” BBC saka profesors.
Brīdina par riskiem
Tiesa, ne visi tam piekrīt. Septiņdesmit vienu gadu vecais Bjorns Eriksons, bijušais policijas komisārs un Interpola prezidents, ir viens no kustības Skaidrās naudas sacelšanās aktīvistiem. “Man patīk kartes, es vienkārši esmu nikns, ka apmēram miljons cilvēku – sirmgalvji, bijušie ieslodzītie, imigranti – nevar ar tām maksāt, bet bankām gar viņiem nav daļas, jo šīs grupas nenes peļņu,” skaidro Eriksons.
Saruna notiek, protams, kafejnīcā, kur vēl pieņem taustāmu naudu. Eriksons brīdina, ka elektronisko sistēmu ir viegli uzlauzt – agresoram nemaz nevajadzēs uzbrukt ar ieročiem, pietikšot sagraut finanses.
Arī profesors Arvidsons atzīst, ka patiesībā divas trešdaļas zviedru negrib pilnībā šķirties no ierastajām papīra un metāla kronām: “Zviedri emocionāli ir ļoti piesaistīti skaidrajai naudai, pat ja to neizmanto.”
1661. gadā "Stockholms Banco", valsts centrālās bankas priekštece, izlaida Eiropā pirmās banknotes, plānu ūdenszīmju papīru ar bankas zīmogu un astoņiem ar roku veiktiem parakstiem. Vai Zviedrija būs pirmā, kas atteiksies no tradicionālās naudas, vēl redzēsim. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka tūristam šajā valstī ar biezu naudas maku vien nepietiks.
