Vidējā darba alga Latvijā pārsniegusi 900 eiro robežu
Šā gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro - salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada otrajā ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8% (par 42,7 eiro).
Bruto darba samaksas fonds 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 173,2 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2500.
Šā gada otrajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8% vairāk nekā 2016.gada otrajā ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.
No 2017.gada 1.janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā, - no 75 eiro uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 eiro līdz 380 eiro jeb par 2,7%.
Patēriņa cenu kāpums par 3,1% šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 4,6%.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, privātajā sektorā algas augušas par 9,1%, sabiedriskajā sektorā kāpums bija par 8,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 9,3%.
2017.gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā - 954 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 901 eiro.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieauga visās nozarēs. Visstraujāk vidējā darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c., - par 13,5% (straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarēs), izglītībā - par 13%, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē - par 11,1%, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 11%, kā arī tirdzniecībā - par 10,4% (straujāk - automobiļu un motociklu remonta, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī pārējā vairumtirdzniecībā).
Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, vidējās darba samaksas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda palielinājums un pilnas slodzes darbinieku kritums. Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē vidējās darba samaksas kāpumu būtiski ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu izmaksas (pamatalga un regulārās piemaksas gada laikā pieauga par 6,2%).
Šā gada otrajā ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs. Savukārt vismazākā - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), nekustamo īpašumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada otro ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga visos reģionos izņemot Rīgu. Vidzemes un Zemgales reģionā gada pieaugums bija visaugstākais - attiecīgi 10,5% un 10,1%. Rīgā, kur šī gada otrajā ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1038 eiro), gada pieaugums bija 7,9%. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā - 643 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 740 eiro, Kurzemē - 774, Zemgalē - 784, bet Pierīgas reģionā.
