32 stundu darba nedēļa Latvijā - vai tas vispār ir iespējams?
Portālā "Manabalss.lv" ievietota iniciatīva, kas aicina iedzīvotājus parakstīties par darba nedēļas saīsināšanu. Iniciatīvas autors norāda, ka 32 stundu darba laiks nedēļā noteikts jau vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Somijā un vēl citās, savukārt šobrīd Latvijā tās ir 40 stundas. Vai tas ir iespējams?
"Samazināt likumā noteiktās normālās darba stundas no 40 uz 32 stundām nedēļā. Šis samazinātais darba laiks dos sabiedrībai papildu brīvo laiku sev un priekš ģimenes, un citiem plāniem," raksta iniciatīvas portālā „Manabalss.lv” autors Agris Cīrulis. Viņš arī norāda, ka pāreja uz īsāku darba nedēļu notikusi jau vairākās Skandināvijas un citās Eiropas valstīs vēstī portāls lsm.lv.
Lai iniciatīva nonāktu Saeimā, nepieciešami vēl papildu seši tūkstoši parakstu.
Darba devēju konfederācijas darba tiesību eksperts Andris Alksnis šo iniciatīvu sauc par nepārdomātu, norādot, ka automātiski, samazinoties darba stundu skaitam, saruks arī ikmēneša atalgojums.
Darba devējiem būs jāmeklē papildu darbinieki, kuru reģionos jau pašlaik trūkstot. Samazinoties darba stundu skaitam, kādam būs atlikušās stundas jāstūrē sabiedriskais transports, jāapkalpo pircēji veikalā un tā tālāk.
"Ja darbinieki strādās 32 stundu darba nedēļu, viņiem arī atalgojums būs par 32 stundu darba nedēļu, nevis par 40. Nu ir jāsaprot, kā mēs gribam, lai attīstās mūsu ekonomika. Mēs neesam diemžēl tādā situācijā kā Skandināvija, kā Vācija vai citas valstis. Mums nav tāds labklājības līmenis. Ja, teiksim, tagad ir jauna ģimene, kurā abi vecāki strādā, viņi nopelna tik, cik viņi nopelna. Ja viņi abi pāriet uz 32 stundām, tad viņiem ir jāsaprot, ka viņu ienākumi diezgan būtiski samazināsies," skaidro Alksnis.
Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede norāda - atpūtušies darbinieki ir produktīvāki darbinieki, taču Latvijā runāt par pāreju uz sešu stundu garu darba dienu pagaidām nevarot, vēstī lsm.lv.
"Ja paskatās uz Eiropu, tad Latvijā mēs strādājam ļoti daudzas stundas, taču tajā pašā laikā produktivitātes līmenis ir viens no zemākajiem. Tas nozīmē, ka mēs tajās stundās, ko pavadām darbā, mēs radām ne pārāk lielu pievienoto vērtību attiecībā pret pārējām Eiropas valstīm. Ja mēs strādāsim mazāk stundu tautsaimniecībā, tad mēs radīsim mazāku vērtību. Piemēram, mazāk tiek saražotas preces un pakalpojumi. Tas nozīmē, tā ir tā vērtība, kas netiks ne saražota, ne pārdota. Tas nozīmē, ka automātiski mūsu ienākumi samazināsies. Saprotiet, tāpēc jau tie eksperimenti ir attīstītajās valstīs!" saka Priede.
