Briti paguruši no poļu, lietuviešu un latviešu iebraucējiem - uzurpēts bizness, zemas prasības, slepkavības
Šodien ir tieši gads, kopš pasauli satricināja britu referenduma iznākums vēlmē izstāties no Eiropas Savienības. Šajā laikā ir sperti ļoti nelieli soļi, lai saprastu, kādas būs turpmākās politiskās attiecības. Šodien nedaudz skaidrāks kļuvis uzstādījums, kādas būs 3 miljonu ES pilsoņu tiesības. Premjere Terēza Meja sola neraidīt ārā nevienu austrumeiropieti, tostarp latviešus, kuri Lielbritānijā nodzīvojuši vismaz 5 gadus. Bet Brexit šī gada laikā ir attaisnojis pašu britu cerības par solīto labāku nākotni ārpus ES, LNT Ziņas pētīja Anglijas lauksaimniecības pilsētā Bostonā.
Pirms gada LNT Ziņas Bostonā filmēja kampaņu "Vote Leave" jeb "Balso izstāties". Te cilvēki noticēja, ka Lielbritānijas obligātā iemaksas Eiropas Savienības budžetā – 350 miljoni mārciņu katru nedēļu – pēc izstāšanās nu nonāks veselības aprūpes sistēmā. Tāpat bija vēlme atgūt politiski suverēno varu, jo pārāk daudz lēmumu tiekot pieņemts Briselē, nevis Vestminsterā Londonā. Taču Linkolnšīras novada pilsētā Bostonā galvenā Brexit motivācija – pielikt punktu austrumeiropiešu masveida iebraukšanai. Britu medijos Bostona ir dēvēta kā ekstrēmākais piemērs imigrācijai no Eiropas Savienības. Gads pagājis, un mēs atgriežamies Bostonā.
Dziļu vilšanos, ka saišu saraušana ar Eiropas Savienību nav notikusi strauji un ātri, pauž Endžija Kuka – Bostonas viena no zināmākajām izstāšanās kampaņas aktīvistēm un imigrācijas pretiniecēm. Viņa uzskata, ka nekādi kompromisi ar Briseli nedrīkst būt panākti: "Vislabākais risinājums – aiztaisīt robežas ciet. Nekavējoties. Robežas ciet! Visas šīs kopienas dzīvo savos burbuļos, imigrantu grupās – viņi dzīvo konkrētās apkaimēs, strādā kopā un nekāda integrācija nenotiek," vērtē Kuka.
Viņa uzskata, ja imigrantiem te vairs neļaus braukt, vietējos uzņēmumos krīze nesāksies, jo angļi būšot gatavi tos darbus veikt iebraucēju vietā. Tiesa gan, par augstāku stundas likmi, jo imigranti ar savām zemajām prasībām esot apstādinājuši algu kāpumu.
Tāpat bostoniete Endžija Kuka uzskata, ka steidzami kaut kas ir jādara ar tiem austrumeiropiešu imigrantiem, kas pilsētā uzvedas antisociāli: "Ja kāds tikko pārkāpj likumu, ir atkarību problēmas, dzer publiski, un ir vardarbīgs, viņus vajag deportēt ārā!"
Kuka vērtē, ka Eiropas Savienības cilvēku brīvā kustība ir nodarījusi Bostonai tikai ļaunumu: "Neviens šo cilvēkus nepārbauda, vai viņi ir noziedznieki. Izskatās, ka pie mums brauc visi sabiedrībai nevēlamie elementi. Pērn Bostona tika atzīta par pilsētu ar visaugstākajiem slepkavību rādītājiem uz iedzīvotāju skaita. No tās statistikas visi slepkavas bija austrumeiropieši, un tikai viens anglis. Un šis angļu puisis nodūra austrumeiropieti, jo kāds polis veica seksuālu uzbrukumu angļu meitenei."
LNT Ziņas reportāžā no Bostonas apmeklē West street jeb Rietumu ielu. Tiesa gan, briti ironizējuši, ka drīzāk tā būtu jāpārsauc par Austrumu ielu daudzo austrumeiropiešu imigrantu pārtikas veikaliņu dēļ. Cits pēc cita gan poļu, lietuviešu, latviešu veikali, kafejnīcas un frizētavas. Kopumā, vienā pašā Bostonā ir 48 imigrantu etniskie veikali.
Ar notiekošo imigrantu pārņemtājā ielā nav apmierināts Antuāns Doni, Bostonas domes deputāts no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas jeb UKIP: "Ja mēs aizietu uz kādu no tiem veikaliem, viņi nespēj runāt angliski. Iedomājieties, galvenā iela, Bostonas pilsētas centrs un viņi veikalos nerunā angliski. Kad esmu pārdevējiem jautājis, cik ilgi te jau esat, atbild – 5 gadus, bet vēl nav spējuši iemācīties angliski runāt. Viņi nerespektē šo valsti."
Kamēr vieni briti satraucas – austrumeiropiešu imigrantu pārņemtā iela vakara stundās kļūstot nepatīkama, citi LNT Ziņām apgalvoja – no biznesa tiekot izspiesti vietējie tirgotāji, jo angļi vairs nenākot uz centru imigrantu dēļ. Bet Bostonas domes deputāts Antuāns Doni akcentē – fabrikās, noliktavās un fermās aktualizējusies vēl kāda cita problēma.
"Mums tiek teikts, ka paši angļi drīzāk tagad jūtoties izolēti, jo darba vietās ar lielu imigrantu skaitu darba valoda nu jau kļuvusi poļu, lietuviešu un latviešu valoda. Ar angļiem neviens negribot runāt angliski," tā Antuāns Doni, Bostonas domes deputāts.
Bet vai referendums tagad gadu pēc ir attaisnojis britu cerības, LNT Ziņas devās arī skaidrot uz tipisku angļu krodziņu, kur bostonieši relaksēti pie pintes alus klāsītīja pārdomas. Salīdzinot ar citām vietām Lielbritānijā, tieši Bostonā visvairāk tika nobalsots par Brexit - 76%. Ja referendums notiktu tagad, mūsu uzrunātie briti domas nemainītu. Un te joprojām atslēgas vārds – imigrācija.
Ričards Manfreds, Bostonas iedzīvotājs:
"Es nedomāju, ka cerības ir attaisnotas. Aiz mana krodziņa ir karavānu parks, pilns ar imigrantiem, izolējušies no apkārtējiem. Vajadzētu kontrolēt imigrantu profesionālās prasmes, jo šobrīd tie, kuri strādāt fermās un fabrikās nopelnīto naudu sūta uz izcelsmes valstīm, bet šeit vietējai ekonomikai no tā nav nekāda labuma."
Džošs, Bostonas iedzīvotājs: "Angļi Bostonā paliek minoritāte – šo baiļu dēļ tika nobalsots par izstāšanos, jo eiropiešu imigrantu skaits drīz gūs pārsvaru. Šobrīd ir 50% angļi, otri 50% poļi, lietuvieši, latvieši un rumāņi. Angļi nakts laikā tagad staigā lielās grupās drošības dēļ, jo vairākas ielas pārņēmuši austrumeiropieši, piemēram, Veststrīta."
Taču ne visi noskaņoti pret iebraucējiem, piemēram, krodziņā satiktais vietējais miesnieks Tims Dorsons, kura ģimenes uzņēmums Bostonā ir jau ceturtdaļu gadsimta: "Labums ir tāds, ka imigranti novērtē mūsu pārdoto svaigo gaļu, un imigrantu skaita pieaugums pilsētā ir uzlabojis gaļas pārdošanas rādītājus par 30%. Tas ir lieliski. Imigrantiem nepatīk lielveikalu gaļa, viņi nāk to pirkt pie mums."
Savukārt šī miesnieka meita, 17 gadus vecā Elī, uzskata – balsojums pamest Eiropas Savienību nozīmē nozagt viņas labāku nākotni. "Skolas biedri ir dusmīgi par iziešanu. Daudzi neatbalsta šobrīd notiekošo."
Referendums parādīja milzīgu plaisu starp paaudzēm, jo par izstāšanos nobalsoja gados vecākie, bet jaunieši – palikt.
Elī Dorsona LNT Ziņām stāstīja: "Tā kā esmu jauna, vecumā, kad jāmeklē universitāte, biju domājusi studēt ārzemēs kaut kur Eiropā. Tagad Brexit dēļ man tas būs apgrūtināts. Gribēju Parīzi un brīvu piekļuvi Eiropas Savienībai. Tagad tas vairs nebūs iespējams. Mācības ārzemēs būs krietni dārgākas nekā, ja būtu palikuši Eiropas Savienībā. Jauniešiem būs negatīvākas sekas nekā tiem vecajiem, kas nobalsoja izstāties."
Lai arī britu premjere ir tagad paziņojusi, ka droša palikšana valstī ir visiem tiem Eiropas Savienības pilsoņu, kas Lielbritānijā nodzīvojuši vismaz piecus gadus, tomēr Linkolnšīras zemniekus satrauc – kāda būs nākotnes imigrācijas politika. Britu fermeri ir tieši atkarīgi no brīvas pieejas austrumeiropiešu strādniekiem, bet valdība vēlas stingri ierobežot no jauna iebraukušo mazkvalificēto migrantu skaitu. Speciālreportāžā no Anglijas, LNT Ziņas filmēja arī vietējā Bostonas fermā – "Jack Buck Farms". Tās izpilddirektors ir satraucies par nākotnes imigrācijas politiku.
"Ja šeit nebūs imigrantu no Eiropas Savienības, tas būs katastrofāli, tā būtu postaža biznesam. Ja pieņemam scenāriju, ka robežas ciet un vairs neviens neiebrauc, mums būtu uz pusi jāsamazina bizness. Tas ir bez šaubām. Puķu audzēšanas bizness tad būtu jāslēdz pilnībā, bet dārzeņu audzēšanas biznesu nāktos dramatiski samazināt. Uzņēmējdarbības pastāvēšanai darbaspēks no Austrumeiropas mums ir ārkārtīgi svarīgs," uzsver Džulians Peroni, "Jack Buck Farms" izpilddirektors.
Arī Lielbritānijas Darbā iekārtošanas un nodarbinātības konfederācija, kas ir sociālais partneris britu valdībai, uzstāšot – uzņēmējiem ir jādod iespēja brīvi aicināt strādāt imigrantus no Eiropas Savienības. Esot jau pierādījies, ka angļi nevēlas strādāt fabrikās, lauksaimniecībā un citās nozarēs.