"Nord Stream 2" ieinteresētie Ventspils uzņēmēji projektam ar roku vēl neatmet

Pēc valdības iebildumiem par Ventspils ostas piedalīšanos jauna gāzes vada būvniecībā Baltijas jūrā projekta īstenotāji vēl vērtējot, vai caur Latviju organizēt daļas cauruļu piegādi astoņus miljardus eiro vērtajam projektam, vēsta raidījums. "Situācija ir komplicējusies. Tas sākās kā biznesa darījums, šobrīd tas ir diezgan politizējies, un ir jāizvērtē šī situācija," saka "Nord Stream 2" pārstāvis Baltijas valstīs Romāns Baumanis.

Biedrības "Baltijas Asociācija - transports un loģistika" prezidente Inga Antāne (NA/V/LRA) raidījumam norāda, ka ostas uzņēmumiem neviens nav paskaidrojis, kādēļ Ministru kabineta lēmums bijis tieši tāds. Viens no asociācijas biedriem - "Noord Natie Ventspils Terminals" - bija saņēmies piedāvājumu, kas tam būtu nesis trīs miljonu eiro ieņēmumus.

"Mēs ļoti ceram, ka var to visu vēl atrisināt un Ventspils osta būs šī projekta dalībniece, un mums būs iespēja nopelnīt," saka Antāne.

Ostā pagaidām neplāno šo jautājumu skatīt un min, ka uzņēmumi var rīkoties arī bez ostas līdzdalības. "Šinī gadījumā, ja kāds no komersantiem ir vienojies par kravu, tad ir spēkā esošā likumdošana. Ja kravā nav narkotikas, ieroči vai kaut kas cits, viņš rīkojas. Ja brīvostas valdei kaut kas būs jālemj, tad valde lems," saka Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

"Nord Stream 2" īstenotāji solījuši ostai uzbūvēt un vēlāk uzdāvināt pārkraušanas laukumu, tādēļ Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") tagad publiski pieprasa "sāpju naudu", ziņo "de facto".

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šādu iespēju neizskata. "Nav vienalga kam un par ko pārdoties," negūtās peļņas sakarā saka premjers.

Kā ziņots, Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi "Noord Natie Ventspils Terminals" un "Eurohome Latvija" saņēmuši piedāvājumu iesaistīties "Nord Stream 2" gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu.

Savukārt valdība vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti šajā gāzesvada projektā.

Tiesa gan, Lembergs uzsvēris, ka ostas termināļi tāpat varētu iesaistīties projektā. Tāpat Lembergs norādījis, ka projekta īstenotāji piedāvā Ventspils ostā par 14 miljoniem eiro izbūvēt papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, pēc tam tos uzdāvinot brīvostai.

Lai šajā jautājumā pieņemtu pozitīvu lēmumu, par to jānobalso pieciem brīvostas valdes locekļiem, skaidroja Lembergs. Pavisam brīvostas valdē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir ministriju iecelti pārstāvji, un valdība jau uzdevusi nodrošināt, ka valsts pārstāvji brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos šajā projektā.

Latvijas tautsaimniecības kopējais ieguvums no dalības projektā esot lēšams 25 - 30 miljonu eiro apmērā, teica Ventspils mērs.

"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Projekta lēstās kopīgās izmaksas sasniedz 9,5 miljardus eiro, un gāzesvada būvniecību paredzēts sākt nākamgad, bet pabeigt - 2019.gadā.