Putnu gaļas ražotāji saskaras ar "melnajām kampaņām"; lielākos konkurentus - ukraiņus - dzīvnieku draugi liek mierā

Turklāt mājputnu audzētājus ES dara bažīgus apstāklis, ka tirgū strauji pieaug konkurence no trešajām valstīm, īpaši Ukrainas, pret kurām dzīvnieku draugi ar līdzīgām kampaņām nevēršas.

Par vides aktīvistu organizētajām kampaņām sanāksmes laikā ziņojuši Francijas, Itālijas, Somijas un Vācijas pārstāvji. Tikmēr Spānijas lauksaimnieku pārstāvji norādījuši - tā kā viņi jau vairākus gadus sabiedrībai skaidro mājdzīvnieku un mājputnu turēšanas nianses, vides aktīvistu pasākumi iespaidu uz sabiedrību un noieta tirgu šajā valstī nav atstājuši.

Sanāksmē secināts, ka patlaban ES dalībvalstīs brīvās turēšanas apstākļos dzīvo 14% no visām ES dējējvistām, bet bioloģiski audzētas tiek 4%, turklāt šiem skaitļiem ir tendence pieaugt. Lielbritānijas lauksaimnieku pārstāvji skaidroja, ka katru gadu brīvi turēto putnu skaits pieaug par apmēram vienu miljonu. Līdzīga situācija ir arī Itālijā, kuras pārstāvis norādīja uz faktu, ka brīvās turēšanas apstākļi prasa lielus ieguldījumus, kas tomēr neuzlabo higiēnas standartu ievērošanu - novietnēs ir liels netīro olu apjoms. Itālijas lauksaimnieki uzskata, ka prasība pēc alternatīvas vistu turēšanas ir tirgotāju mārketinga triks, kas nav saistīts ar zemnieku vai patērētāju izvēli. Turklāt vides aktīvisti ar mediju palīdzību uzbrūk visiem putnu audzētājiem pēc kārtas, pat bioloģiskajiem, norādījuši itāļi.

Arī Dānijā veikalu ķēdes ar putnu audzētājiem izvēršot diskusijas par labturību, īsti gan nesaprotot, ko šis termins ietver. Savukārt Somijā vācu "Lidl" tirdzniecības tīkls paziņojis, ka netirgošot būros turēto vistu olas, tikmēr pašā Vācijā vides aizstāvju negācijas tiek vērstas ne tikai pret putnu, bet arī cūku audzētājiem.

Lauksaimnieku sanāksmē arī akcentēts - vides aktīvistu kampaņas, iespējams, nebūtu tik satraucošas, ja vien ES lauksaimniekiem nevajadzētu saskarties ar aizvien pieaugošu konkurenci no trešajām valstīm, pret kurām dzīvnieku draugi nevēršas.

Tā, piemēram, uz pieaugošo Ukrainas ražotāju konkurenci un šai valstij piešķirto importa muitas tarifu kvotu pārpildīšanu īpaši norādījuši Francijas lauksaimnieki. Ja 2015.gadā olu imports no Ukrainas bija tikai ap 19% no olu importa kopapjoma tonnās, tad pērn tas pieaudzis jau līdz 54%. Naudas izteiksmē kāpums ir mazāks, kas norāda, ka Ukraina spēj piegādāt daudz lētu olu. Eksperti arī norāda, ka Ukrainas imports nāk no sešiem ražotājiem, no kuriem viens nodrošina 61% piegāžu.

Vērtējot putnu gaļas un olu tirgu ES, Eiropas Komisija norādījusi, ka tas kopumā ir stabils. Olu patēriņam 2016.gadā pieaugums bijis par 1,2%, kamēr 2017.gadā tam tiek prognozēts neliels - 0,1% - kritums. Putnu gaļā 2016.gadā kopumā ES būs saražots par 2,5% vairāk, un lielākais kāpums ir tītara gaļas ražošanā - par 6,2%. Tāpat EK prognozē, ka putnu gaļas ražošanas apjomi šogad augšot pat par 1,3%, lielāko kāpumu paredzot pīļu gaļas ražošanā - par 7,1%.

Kā ziņots, arī Latvijā pērn novembrī izcēlās asas domstarpības starp olu ražotāju AS "Balticovo" un biedrību "Dzīvnieku brīvība", kas pārmeta uzņēmumam nepienācīgu izturēšanos pret vistām olu ražotnēs Madonā un Daugavpilī, kamēr "Balticovo" norādīja, ka biedrības publiskotajā video redzami kadri no nemodernizētajām kūtīm, kur atrodas putni dzīves stadijā, kad notiek dabīga atspalvošanās. Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests atzinis, ka putnu blīvums visās vistu novietnēs atbilst labturības prasībām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nav nodrošināti speciāli paklājiņi, uz kuriem putnam iespējams kašņāties. Par šiem pārkāpumiem PVD noformējis brīdinājuma rīkojumus.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas lauksaimniecības galaprodukcijas struktūrā putnu gaļa ieņem 3,9%, bet olas - 3,4%. 2016.gada sākumā Latvijā bija apmēram 4,5 miljoni mājputnu, no tiem 2,3 miljoni - vistas. Putnu gaļas pieaugums sasniedza 3,4%, savukārt putnu gaļas vidējā iepirkuma cena 2015.gadā samazinājās par 10,2% un bija 190,85 eiro par tonnu.

LETA/Foto: Ivars Soikāns/LETA