Rīga - visā Eiropā īpaši aizsargājamo nēģu maluzvejniecības galvaspilsēta
Valsts Vides dienesta (VVD) inspektori Vecdaugavā, Rīgas teritorijā, atklājuši 3067 nēģu murdus, kaut gan bija atļauts izvietot ne vairāk kā 126 murdus. Līdz ar to Rīgu var uzskatīt par visā Eiropā īpaši aizsargājamo nēģu maluzvejniecības galvaspilsētu.
Pārkāpums konstatēts 25. novembrī, un VVD sācis administratīvo lietvedību pret zvejnieku kooperatīvu Vecdaugava par neatļautu nēģu zvejniecību.
Neesot liela skāde
Nekāds posts gan neesot nodarīts, jo visi nēģi atlaisti atpakaļ upē. Zvejnieki aizbildinās, ka vairāk murdu izlikts tāpēc, ka tie esot mazāki par standarta murdiem, un viņi uzskatījuši, ka viss kārtībā.
VVD Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite uzskata, ka nekāda lielā skāde nav nodarīta, jo šie nēģi tikpat būtu nobeigušies, beidzoties savam mūžam.
Šmite uzsver, ka nēģiem Daugavā hidroelektrostaciju dēļ ir ierobežotas nārstošanas iespējas. Neliela daļa Daugavā ienākušo nēģu pa Mīlgrāvja kanālu caur Ķīšezeru iepeld Lielajā Juglā un Mazajā Juglā, vēl daļa aizpeld līdz Ķekavas upei, bet pārsvarā tie, nodzīvojuši savu dabisko mūžu, iet bojā.
Tādējādi arī lielākā daļa nēģu, kas atbrīvoti no nelikumīgi izliktajiem murdiem, neatraduši Daugavā nārsta vietas un neiznārstojuši, jūnijā ies bojā dabiskā veidā. “Tomēr tas, protams, neattaisno nelikumīgo zveju,” piebilst Šmite.
Pielaidīga attieksme
Rīgā attieksme pret nēģu zveja ir visnotaļ liberāla, kas noteikts valdības Noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Citās Latvijas upēs to zveja pārsvarā atļauta no 1. augusta līdz 1. novembrim, Rīgā no Daugavas ietekas jūras līcī līdz Rīgas HES šis termiņš ir līdz 1. maijam.
Kāda vides funkcionāriem pietuvināta persona, lūdzot neminēt savu vārdu, ir sašutusi: “Tas ir Eiropas mēroga skandāls – 35 kilometrus garajā Daugavas posmā no jūras līča līdz Rīgas HES ik pēc simts metriem ir kāds nēģu murds, par kuriem nav nekādas kontroles. Tagad no murdiem izgāžam atpakaļ upē visus nēģus, bet no tā jau nav nekāda labuma – pēc pārsimt metriem viņi būs iekšā nākamajā murdā. Jūrā uzskaitām katru brētliņu, bet šeit nekā... Vides dienests vienkārši pasaka, ka nav nekādas informācijas par nēģu maluzvejniecību Daugavā.”
Makšķernieks raksta ministram
Tomēr sods par nēģu maluzvejniecību ir gana iespaidīgs: par katru nelikumīgi notverto apaļmutnieku astoņi eiro. Drīzumā par nēģiem plānots spriest valdībā un Saeimā.
Makšķernieks Arvis Ančevskis uzrakstījis atklāto vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurā paudis pārsteigumu par VVD ģenerāldirektores Ingas Koļegovas attieksmi – “nēģi, kurus mēs neizzvejosim un neapēdīsim, nomirs dabiskā nāvē līdz nākamā gada jūnijam”.
Ančevskis atgādina, ka šobrīd nozvejotiem nēģiem ir liegta iespēja nārstot un radīt pēcnācējus. Viņš arī lūdz izskaidrot VVD rīcību, nelikumīgos zvejas rīkus atdodot pārkāpējiem, nevis iznīcinot. Neesot uzskaitīti murdos atrastie nēģi un zivis, tāpēc nav aprēķināts dabai nodarītais kaitējums.
Apšauba vadītājas spējas
Izskanējis, ka VVD savas kontroles funkcijas nodošot pašvaldībām, kas, pēc Ančevska ieskata, liecina par nevēlēšanos uzņemties pienācīgi veikt šos pienākumus augstā līmenī.
Diemžēl Koļegovas “paustais un augstāk pieminētais neliecina par personas izpratni par pārkāpuma nopietnību, kontroles būtību, pamata zināšanām ihtioloģijā un liecina par nespēju pienācīgi organizēt dienesta darbu, tāpēc lūdzu izskatīt iespēju izvērtēt Koļegovas atbilstību ieņemamajam amatam”, raksta makšķernieks.
Elmārs Barkāns "Kas jauns Avīze"/Foto: Evija Trifanova/LETA
