Latvija - ēnu ekonomikas lielvalsts

Latvija nav vienīgā valsts, kurā strauji palielinās ēnu ekonomikas īpatsvars. Globālās finanšu krīzes ietekmē ēnu ekonomika pieaugusi visās Eiropas Savienības valstīs, pat Francijā, Vācijā, Lielbritānija un arī Skandināvija, kur, pēc dažādu ekspertu aplēsēm, ēnu ekonomika no IKP veido līdz 20%, savukārt postpadomju – līdz pat 40% no IKP.

Prognožu portāla “Triobet.com” ekonomisko procesu analītiķis Kims Ruds Petersens uzskata: “Ēnu ekonomika kādā no tās paveidiem – algas aploksnē, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kontrabanda un citiem – ir pieaugusi ikvienā valstī, kuru skārusi globālā finanšu krīze. Vienīgā atšķirība ir tā, ka postpadomju valstīs, kurās kapitālisma tradīcijas ir salīdzinošo jaunas, ēnu ekonomika pieaug daudz straujāk. Turklāt Latvijā tā, visticamāk, pieaug daudz straujāk, jo valsts ir ļoti sarežģītā ekonomiskā situācijā, turklāt situāciju pasliktina daudzie lēmumi valdības līmenī, kas uzņēmēju skatījumā nevis stimulē uzņēmējdarbību, bet gan uzliek tai papildu finanšu slogu, mazina to konkurētspēju.”

Eksperts norāda, ka tieši nedrošība par biznesa vidi iedragā uzņēmēju uzticēšanos amatpersonām un liek meklēt negodīgus risinājumus. Tāpēc viens no valdības uzdevumiem ir atgūt uzņēmēju uzticēšanos, ko var panākt tikai un vienīgi ar caurspīdīgu politiku un lēmumiem, kas atvieglo uzņēmējdarbību, piemēram, birokrātisko prasību samazināšana un biznesa vides uzlabošana. Šādā brīdī valdībai ir jāpārdomā katrs solis un katrs vārds, ko tā saka sabiedrībai. Nevar veidoties situācija, ka amatpersonu izteikumi rada nedrošības izjūtu, kas uzņēmējiem liek meklēt risinājumus nodokļu nemaksāšanā un citos ēnu ekonomikas paveidos, saka Petersens.

Pēc eksperta domām, “kritiskais vilnis” ēnu ekonomikai varētu būt rudens, kad tiks veidots budžets 2010. gadam un tiks izskatīti jauni, nepopulāri risinājumi ieņēmumu no nodokļiem palielināšanai budžetā.

Arī Ekonomikas ministrija tikko publicētajā ziņojumā par makroekonomisko stāvokli valstī atzīmē riskus, ka “mazie uzņēmumi varētu no legālās nodarbinātības pāriet uz nelegālo”. Tomēr šī replika ir samērā nesaklausāma uz tā fona, ko saka ar ierēdniecību nesaistītie eksperti.

Šajā gadsimtā, pēc oficiālajiem datiem, Latvija ir gandrīz uz pusi samazinājusi ēnu ekonomikas īpatsvaru – no 18 procentiem 2000. gadā līdz 10 procentiem 2008. gadā, bet nu tā atkal strauji pieaug. Tiek lēsts, ka pērn ēnu ekonomikā Latvijā tika apgrozīts aptuveni pusmiljards latu.

Uzņēmēji acīmredzot nav ieklausījušies Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Elīnas Egles teiktajā, ka pašreizējā situācijā Latvijas uzņēmējiem ar savu biznesu nevajadzētu veidot ēnu ekonomiku, jo tādā gadījumā valsts tuvāko 15 gadu laikā nevarēs saņemt nodokļus tādā apjomā, kā plānots.

Ēnu ekonomikas lēciens sākās gada sākumā, kad valdība palielināja PVN likmi. Viena no nozarēm, kas to izjuta sevišķi sāpīgi, bija tūrisma bizness, kurā jau gadu mijā pastāvēja ievērojama “pelēkā zona”. To atzina viesu nama “Lauču akmens” īpašniece Iveta Ludiņa: “Lauku tūrismā ir ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars, jo arī 5% PVN nemotivēja saimniekus to maksāt. Tieši uzņēmumi, kuri kā mēs godīgi maksā visus nodokļus, tiek sisti vissāpīgāk. Acīmredzot godīgi nodokļu maksātāji valstij nav vajadzīgi.”

Tiek kritizēta arī valdības iecerētā PVN likmes paaugstināšana no 21 līdz 23%. Grāmatu apgāda “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka uzsvērusi, ka šādā gadījumā “parādīsies milzīgs ēnu ekonomikas segments”.

“Ēnu ekonomikas” uzplaukumu, pēc pensionāru domām, ir radījis arī valdības lēmums atņemt 70% pensijas strādājošiem pensionāriem, kuri tagad ir ar mieru strādāt nelegāli un algu saņemt aploksnēs.