Parex banka gada laikā aprijusi 773 miljonus
Gadu pēc „Parex bankas” pārņemšanas valsts īpašumā šajā brīdī tajā ieguldīti 773 miljoni latu: no Valsts kases noguldījumi — 622 miljoni latu, Privatizācijas aģentūras ieguldījums pamatkapitālā — 114 miljoni un Privatizācijas aģentūras subordinētais aizdevums — 37 miljoni.
Iepriekš summa bija vēl lielāka, bet pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 25% akciju iegādes par 70 miljoniem latu daļēji atmaksāts Privatizācijas aģentūras aizdevums.
Salīdzinājumam — Labklājības ministrijai nākamgad pamatbudžetā atvēlēti 197 490 000 latu, kas ir gandrīz četrreiz mazāk nekā valsts ielikusi „Parex bankā”.
Par gandrīz 600 000 latu nākamajam gadam samazināta dotācija pirmklasnieku bezmaksas pusdienām, šī summa būs vairāk nekā 2,26 miljoni latu. Vienām pusdienām atvēlēti 80 santīmu, un par „Parex bankā” ieguldīto pietiktu ne tikai pirmklasnieku pusdienām, bet pat pieticīgai maltītei veselu gadu visiem Latvijas iedzīvotājiem. Paredzētais veselības budžets ir 404 miljoni, gandrīz divtik mazāk nekā no valsts saņēmusi „Parex banka”. Valsts devums bankai ir arī gandrīz sešus Aizsardzības ministrijas budžetus (134 miljoni) vērts.
2010. gada valsts kopbudžeta ieņēmumi plānoti 4,736 miljardi latu, bet izdevumi — 5,417 miljardi.
Vajadzēs vēl 100 miljonus
Valsts par noguldījumiem „Parex bankā” katru mēnesi saņem procentu maksājumus — Valsts kasei un Privatizācijas aģentūrai līdz novembrim izmaksāti 41,7 miljoni latu, informē bankas preses sekretāre Inga Saleniece.
Uz gaidāmo izdevumu fona šie procenti ir ļoti vājš mierinājums. Nākamgad februārī bankai jāatdod ārzemju aizdevējiem 310 miljonus eiro (217,8 miljoni latus), bet 2011. gada maijā — atlikušos 232,5 miljonus eiro. Šiem maksājumiem izsniegti valsts galvojumi. Bankas prezidents Nils Melngailis mierina, ka būs jau labi — no valsts kases nākamgad vajadzēšot nevis 200 miljonus latu, bet tikai 100 miljonus.
Milzīgas kompensācijas par sliktu darbu
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir paziņojis, ka valsts neiejaukšanās gadījumā „Parex banka” būtu mums izmaksājusi trīs miljardus latu. Valsts kontrole savukārt secinājusi, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Abi kungi nav zaudējuši ne pajumti Jūrmalas villās, ne citus īpašumus, kopā ar radu saimi par noguldījumiem bankā viņi saņem procentus no nogudījumiem. Viņi gan nolieguši izskanējušos apgalvojumus, ka šī summa pārsniedz 300 000 latu mēnesī.
Parasti, ja izput uzņēmējs, viņš pats vien ir vainīgs, kamēr „Parex banka” ir kļuvusi par akmeni Latvijas ekonomikas kaklā, bet atbildīgo nav. Astoņi bijušie darbinieki, aizejot no bankas, saņēma 1,2 miljonus latu, līdzīgas garantijas paredzētas arī jaunajai bankas padomei un valdei. Kopš pagājušā gada novembra beigām atlaisti vai aizgājuši gandrīz 600 cilvēki — apmēram ceturtā daļa no bankas darbiniekiem. Daļa saņēma 40 000 līdz 80 000 latu, daži pat 100 000 līdz 200 000 latu lielas kompensācijas.
Lielas algas un zaudējumi
Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis vēl septembrī saņēma 12 000 latu lielu algu, valdes locekļi — katrs apmēram 10 000 latu pirms nodokļu nomaksas. Pēc tam bankas padome nolēma 30% no šīm algām ieturēt, tomēr šo naudu var izmaksāt janvārī — ja valde sasniegs tai izvirzītos mērķus.
Vēl vismaz pieci augsta līmeņa bankas darbinieki septembrī saņēma 7000 līdz 10 000 latu pirms nodokļiem. Apmēram 30 vidējā līmeņa vadītāji — 4000 līdz 6000 latu pirms nodokļiem.
Privātā biznesā tā varētu atļauties tikai ļoti veiksmīgi uzņēmumi, bet „Parex banka” strādā ar zaudējumiem, pirmajā pusgadā tie bija 76,9 miljoni latu. „Parex grupa” šā gada pirmos deviņus mēnešus noslēdza ar 85,3 miljonu latu zaudējumiem.
Nopelnījuši arī citi — Melngaiļa piesaistītā konsultāciju kompānija „Riga Capital” par trīs mēnešu darbu saņēma 150 000 eiro (105 420 latus). Šo firmu ir dibinājis Melngailis un, lai arī amatu tās valdē atstājis, viņam tomēr pieder kapitāldaļas par miljons latu nominālvērtību.
Izsolē visvairāk grib Krasovicka paklāju
Nedaudz naudiņas gūts, pārdodot izsolēs nevajadzīgo bankas īpašumu. Šogad pārdotas 50 automašīnas par 257 224 latiem. Katrs naudīgs gribētājs var mēģināt iegādāties arī Kargina darba galdu (sākumcena 690 latu) vai Krasovicka lepno krēslu ar plāksnīti „President” (449 lati).
Pirmās piedāvātas bija biroju mēbeles — galdi, krēsli, skapji, divās nedēļās pārdotas 111 vienības par apmēram 4000 latu. Kopumā pārdotas 355 vienības, bet pašlaik piedāvājumā ir 437 vienības, tostarp 68 — no Kargina un Krasovicka kabinetiem. Kargina kabineta mēbeles un lampas novērtētas par 6958 latiem, viņa bijušā kompanjona — par 4081 latu.
Izsole beigsies 22. decembrī, bet 18. decembra pusdienlaikā interese bija par dažām lampām, mazu galdiņu, aizkariem, spoguli, bet visvairāk gribētāju pievilinājis Krasovicka bijušā kabineta paklājs — tam cena no 190 latiem uzaugusi līdz 751 latam. Iekārots arī Krasovicka krēsls, kam cena sasniegusi 454 latus, un viņa bijušā kabineta pulkstenis (524 lati).
