Briselē pieņemta regula Baltijas jūras mencu, reņģu un brētliņu krājumu pārvaldībai
Ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēma ES daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumu apsaimniekošanai Baltijas jūrā, informēja EP informācijas birojs Latvijā.
Šis ir pirmais reģionālais daudzgadu plāns reformētās ES zivsaimniecības politikas ietvaros, kurā ņemta vērā mijiedarbība starp dažādām zivju sugām. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecību un ilgtermiņā radīt labākus ekonomiskos apstākļus zvejniekiem.
“Vairāksugu pārvaldības plāns” ir efektīvāks par vienas konkrētas sugas pārvaldību, jo tajā ņem vērā mijiedarbību starp zivju sugām, piemēram, faktu, ka menca ēd reņģi un brētliņu, bet brētliņas ēd mencu ikrus. Jaunā plāna, ko EP apstiprināja ar 480 balsīm par, 68 pret un 39 atturoties, mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu un ilgtermiņā efektīvu zivju krājumu izmantošanu, kā arī stabilas zvejas iespējas un ienākumus zvejniekiem.
"Pēc desmit mēnešiem sarežģītu sarunu ar Padomi un Komisiju mums izdevies vienoties par plānu, kurā ņemti vērā pamatregulu mērķi. Šis plāns galu galā nodrošinās ilgtspējīgu, saprātīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu zveju Baltijas jūrā, neradot nevajadzīgu slogu videi,” teica ziņotājs Jaroslavs Vaļeša, "Eiropas Parlaments ir apliecinājis savu apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu zveju ES un arī zvejniecības nākotni. Aicinu tāpat rīkoties arī Padomi un Komisiju."
Jaunais vairāksugu pārvaldības plāns nosaka diapazonus, kurā Padomei ik gadu jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas. Šie diapazoni ir noteikti tā, lai nodrošinātu zvejsaimniecību ilgtspējīgu darbību, un plāns paredz pietiekami lielu elastību, lai kvotas ik gadu varētu pielāgot zvejniecības aktuālajām problēmām.
EP nodrošināja, lai plānā būtu efektīvi garantijas mehānismi ar mērķi saglabāt krājumus. Ja zinātniskie dati liecinās, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta regulas pielikumā, tiks īstenoti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi pēc iespējas drīz atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Plānā ir noteikumi, kas nodrošina reformētās zivsaimniecības politikas būtisku elementu īstenošanu, piemēram, izkraušanas pienākumu (jeb izgāšanas aizliegumu) un reģionālo pārvaldību (sīkāk skat papildinformācijā par jauno zivsaimniecības politiku). Šo pasākumu pamatā būs kopīgi ierosinājumi no dalībvalstīm. Procedūras gaitā notiks apspriešanās ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm.
Trīs gadus pēc Baltijas plāna stāšanās spēkā un ik piecus gadus pēc tam Komisijai būs jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna ietekmi uz krājumu un zvejniecības nozari.
Regula stāsies spēkā piektajā dienā pēc tās publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Daudzgadu pārvaldības plāns ir instruments zivju krājuma pārvaldībai konkrētā teritorijā. Zivju mirstības koeficients ir būtisks pārvaldības faktors, jo tas sniedz pamatu ikgadējās pieļaujamās nozvejas un kvotu noteikšanai. Baltijas mencas pārvaldības plāns bijis spēkā kopš 2008.gada, bet reņģei un brētliņai tāda līdz šim nebija.
ES dalībvalstis, uz kurām attiecas jaunais likums ir Dānija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija
