Uzņēmēji izvēlas Biznesa augstskolu "Turība"
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis uzņēmēju aptauju par Latvijas biznesa augstskolu novērtējumu. Aptaujā piedalījās 750 uzņēmēji, atbildot uz jautājumu, kuras ir atzītākās Latvijas augstskolas, kas darbojas biznesa izglītības jomā. Katram respondentam bija iespēja nosaukt trīs augstskolas. Aptaujātie uzņēmēji ir minējuši kopā 24 augstskolas, no kurām visaugstāko novērtējumu saņēmušas Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Biznesa augstskola Turība.
Analizējot aptaujas datus, var secināt, ka uzņēmēju viedokļi visā Latvijā nav līdzīgi. Ja aplūko dažādos Latvijas reģionos strādājošu uzņēmēju atbildes, tad atšķirības ir ievērojamas. Zemgalē Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir pakāpusies uz 3.vietu, un pirmais augstskolu trijinieks ir LU 40.5%, Turība 33.2% un LLU 30.9%. Vidzemes Augstskolai savā reģionā ir izdevies iegūt 4.augstāko vērtējumu (20.4%) salīdzinājumā ar kopvērtējumā iegūto 9.vietu, tomēr pārliecinoši priekšroku (37.3%) Vidzemes uzņēmēji dod Rīgas Tehniskajai universitātei (LU 30.2%, Turība 25.7%). Kurzemes reģionā Ventspils augstskola saņemot 5.7% vērtējumu ieguvusi 7.vietu (salīdzinot ar 11.vietu kopvērtējumā). Abām Latgales augstskolām – Daugavpils universitātei un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai savā reģionā nav izdevies iegūt augstus vērtējumus (DU minēta 4 reizes, RA – 3 reizes). Rīgā 3.vietā iekļuvusi Rīgas Ekonomikas augstskola (19.2%), pirmās divas vietas saglabājot kopvērtējuma līderēm (LU 39.1% un RTU 29.9%). Savukārt, Pierīgas uzņēmēji visaugstāko novērtējumu (28.7%) devuši Turībai (LU 25.0%, RTU 19.2%).
Nozaru faktors.Zināmu lomu uzņēmēju vērtējumos spēlē arī nozares, kurās augstskolas ir specializējušās. Tā, piemēram, finanšu un apdrošināšanas nozarē proporcionāli augstāks vērtējums ir Banku augstskolai (16.9%), bet lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē stabilā 4.vietā ir LLU (18.7%). Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē proporcionāli augstāk novērtēta ir Turība (attiecīgi 31.4% un 38.6%), Turība ir arī vienīgā augstskola, kas saņēmusi proporcionāli augstāku vērtējumu (23.8%) tirdzniecības nozares uzņēmumu vidū. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē dominē LU (38.0%) un RTU (35.6%). Abas zinātnes universitātes – LU un RTU ir izceltas arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumu vidū (attiecīgi 35.9% un 47.3%), šajā nozarē augsts vērtējums ir arī REA (31.6%). Administratīvo un apkalpojošo dienestu nozares augstākais novērtējums ir Turībai (45.5%), bet veselības un sociālās aprūpes nozarē – LU, Turība un RSU (attiecīgi 55.5%, 31.6% un 21.9%). Tomēr sakarība, ka nozarēs, kurās augstskola specializējas, tās vērtējums ir proporcionāli augstāks, ne visur ir spēkā. Piemēram, izglītības nozarē strādājošo respondentu vērtējums LU (29.1%) ir zemāks nekā kopējais LU novērtējums, bet ar inženierzinātnēm saistītajās nozarēs – ieguves un apstrādes rūpniecība, enerģētika, ūdens apgāde un būvniecība, Latvijas inženieru izglītības flagmanim RTU būtiski augstāki vērtējumi nav novērojami.
Uzņēmumu kapitāla izcelsmes faktors.Ja augstskolu vērtējumus aplūko atkarībā no respondentu uzņēmumu kapitāla izcelsmes, tad vietējā kapitāla uzņēmumos rezultāti ir līdzīgi kā visā aptaujas izlasē (LU 35.1%, RTU 27.7%, Turība 21.5%), savukārt ārvalstu kapitāla uzņēmumu vērtējumā Latvijas Universitāte ir pārliecinoša līdere (60.0%), un otro vietu ieņem Rīgas Ekonomikas augstskola ar 32.0% (RTU 25.9%, Turība 15.7%). Līdzīgs, tomēr ne tik izkliedēts, ir arī jaukta kapitāla uzņēmumu respondentu sniegtais vērtējums – LU 38.5%, REA 28.1%, RTU 25.7% un Turība 19.8%.
Augstskolu izmēra faktors.Būtisks faktors, kas ietekmē uzņēmēju sniegtos augstskolu vērtējumus, ir augstskolu lielums. Jo vairāk augstskolai ir studenti un absolventi, jo vairāk ir tādi, kas iekļūst aptaujas izlasē, nododot balsi par savu alma mater. Salīdzinot absolventu skaitu pēdējos 10 gados (2006-2015) aptaujā augstāk novērtētajās 8 augstskolās ar šo augstskolu novērtējumiem uzņēmēju aptaujā, var konstatēt abu šo rādītāju ciešu sakarību.
LU un RTU atrodas laukā, kur gan absolventu skaits, gan uzņēmēju novērtējums ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus. Turībai absolventu skaits ir zem vidējā rādītāja, tomēr uzņēmēju vērtējums ir virs vidējā. Šādai situācijai ļoti tuvu ir arī Rīgas Ekonomikas augstskola. Pārējās četras augstskolas ieņem pozīcijas laukā, kurā gan uzņēmēju vērtējums, gan absolventu skaits ir mazāki par vidējiem rādītājiem.
Ko vēl no šīs aptaujas rezultātiem var secināt par augstskolu darbību biznesa izglītības jomā? To, ka augstskolām vēl ir daudz darāmā, lai uzņēmēji tās pat ne novērtētu, bet kaut vai pamanītu un atpazītu. 30% respondentu no aptaujā prasītajām trim augstskolām nosauca tikai vienu vai divas, tik pat daudz respondentu nenosauca nevienu no augstskolām, izvēloties atbildi “nezinu” vai “grūti pateikt”, savukārt 1.5% uzņēmēju norādīja, ka neviena no Latvijas augstskolām nav uzskatāma par biznesa izglītības jomā atzītāko augstskolu.
Ar pilniem aptaujas rezultātiem var iepazīties: http://www.turiba.lv/lv/aktualitates/uznemeji-verte-latvijas-augstskolas/1849/
Turība - praktiski labākā augstskola Latvijā!
Autors:
Dr.sc.admin. Valdis Rocēns,Biznesa augstskolas Turība Biznesa tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība / Foto no Biznesa augstskolas Turība arhīviem, no starptautiskās diskusijas "Latvijas eksporta tirgi: pieredze un alternatīvas"
