Ministrijā runās, vai aizliegums atlaist no darba invalīdus ir pareizs
Labklājības ministrija (LM) rosina diskutēt par iespējamām izmaiņām Darba likumā, izslēdzot darba līguma uzteikšanas aizliegumu cilvēkiem ar invaliditāti, par šodienas Invaliditātes lietu nacionālās padomes sēdē apspriesto informēja LM pārstāve Marika Kupče.
Vienlaikus LM uzsver nepieciešamību saglabāt pārējos aizsargājošos nosacījumus - priekšrocības pie vienādiem rezultātiem, atšķirīgas attieksmes aizliegums, pierādīšanas pienākums darba devējam un citi tiesību aizsardzības līdzekļi paliek nemainīgi - un attīstīt veicinošos cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības nosacījumus. Ministrija aicināja nevalstiskās organizācijas izvērtēt šos priekšlikumus un diskusijas par šo jautājumu turpināt.
Kā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs (V), jau no 2010.gada vērojams stabils pieaugums cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības līmenī - aptuveni par 1,2 procentpunktiem katru gadu. Pagājušā gada decembrī bija 40 450 strādājošie ar invaliditāti, kas ir gandrīz ceturtā daļa no kopējā cilvēku ar invaliditāti skaita valstī. Tāpēc ir jāvērtē un jāveicina motivējoši pasākumi, lai darba devējs būtu ieinteresēts slēgt darba tiesiskās attiecības ar cilvēkiem ar invaliditāti, LM nostāju pamatoja ministrs.
Kā sacīja invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis, Darba likuma norma, kas aizliedz atlaist cilvēkus ar invaliditāti, savā ziņā ir pozitīva lieta, tomēr tajā pašā laikā darba devēji sūdzas, ka tieši šīs normas dēļ viņi cilvēkus ar invaliditāti darbā nevēlas ņemt. "Ir dažādas situācijas, kad mainās uzņēmuma struktūra, ir štatu samazināšana, ir jāatlaiž cilvēks, bet Darba likums to aizliedz. Kā rezultātā labāk nepieņemt [darbā cilvēku ar invaliditāti], nekā pēc tam tiesāties," skaidroja Balodis.
Balodis gan atzīmēja, ka tad, ja šī norma no likuma tiek svītrota, nepieciešams domāt par motivācijas sistēmu gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan daba devējiem, lai viņi būtu ieinteresēti pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti.
