83% parādu piedzinēju ir sievietes
Aptuveni 83% parādu piedziņas nozarē nodarbināto ir sievietes, bet vīrieši veido 17% no šajā jomā strādājošajiem, liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotā statistika.
29% nozarē strādājošo ir vidējā izglītība, 54% - augstākā izglītība, 9% ir ieguvuši maģistra grādu, bet trešdaļa parādu piedzinēju patlaban studē.
Gandrīz puse no parādu piedzinējiem jeb 45% ir vecumā no 25 līdz 35 gadiem, 31% darbinieku ir vecumā līdz 25 gadiem, 12% - 36 līdz 45 gadu vecumā, bet 11% - 46 līdz 55 gadu vecumā.
Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte kā mītu vērtē uzskatu, ka parādu piedziņā strādā rupji un neizglītoti ļaudis, kas neizprot esošo ekonomisko situāciju un ir pilnīgi vienaldzīgi pret līdzcilvēku problēmām.
"Lielākā daļa nozares darbinieku ir ieguvuši augstāko izglītību vai pašlaik studē. Viņi dzīvo tai pašā sabiedrībā, maksā tādus pat nodokļus un rēķinus, lasa tās pašas avīzes un ļoti labi saprot tos, kas nonākuši finansiālās grūtībās," uzsver Priedīte.
Parādu piedziņu augstskolā apgūt nav iespējams, pārsvarā nozarē strādā cilvēki ar jurisprudences, ekonomikas vai uzņēmuma vadības izglītību.
Lai strādātu ar parādu atgūšanu, jābūt gan pamazināšanām jurisprudencē, gan psihologa iemaņām un labai komunikācijas prasmei, kā arī augstai noturībai pret stresu.
Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija dibināta maijā. Tās mērķi ir aizsargāt kreditoru intereses, piedalīties parādu piedziņas nozari reglamentējošā tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā, pārstāvēt parādu piedziņas uzņēmumu kopējās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijās, informēt sabiedrību par parāda piedziņas tirgus aktualitātēm, kā arī veidot un uzturēt Latvijas sabiedrībā izpratni par Latvijas parādu piedziņas nozares darbības principiem.
Asociācijas biedri ir SIA "Creditreform Latvija", SIA "Paus Konsults", "Lindorff Oy" Latvijas filiāle, SIA "Intrum Justitia", SIA "Konsultatīvā sabiedrība", "Conventus", UAB "Gelvora Latvijas filiāle" un SIA "Sergel".
LETA
