Uzņēmējs Hartmanis kriminālprocesu par naudas atmazgāšanu saista ar atriebību

Harmanis intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" pauž uzskatu, ka informāciju par visām kompānijām Finanšu policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iedevis cilvēks, kuram Londonā ir kriminālprocess un kurš, strādājot "Shell", ir piesavinājies ļoti lielu naudas summu, - Jevgēnijs Tihonovs.

"Man pēdējā laikā bija ar viņu nopietni konflikti. Šī varētu būt atriebība. Turklāt viņš strādā tieši tāpat kā es - viņam Latvijā ir ofiss. Tikai šo ofisu neviens nez kāpēc neaiztiek," saka Hartmanis, paužot viedokli, ka Tihonova vienīgā interese ir izvairīties no kriminālprocesa Londonā.

Hartmanis domā, ka Tihonovs gribēja tikt Latvijā liecinieku aizsardzības programmā. "Jo viņam februārī Londonā sākas kriminālprocess par visām šitām lietām. Viņš jau vienu procesu par 2,5 miljoniem ir zaudējis. Tas bija civilprocess, cik man zināms. Un tagad sāksies kriminālprocess. Bet, ja viņam būs liecinieku aizsardzības programma, viņš šajā procesā nepiedalās. Tā viņš varbūt pats domā," intervijā stāsta Hartmanis.

Viņš arī norāda: "Tā kā strādāju es, strādā visā pasaulē. Visa pasaule strādā caur ofšoru kompānijām."

Hartmanis stāsta, ka VID minētie 140 miljoni latu nav naudas atmazgāšanas apjoms, bet visu ārvalstīs reģistrēto kompāniju apgrozījums. Dažas no šīm kompānijām piederēja Hartmanim, dažās viņš ir vai ir bijis pilnvarotā persona. "140 miljoni - tas ir apgrozījums. Kompānijām vēl ir peļņa, ieņēmumi un izdevumi. Es vispār nesaskatu, kur bijusi atmazgāšana. Lai varētu runāt par naudas atmazgāšanu, ir jābūt kreisajai naudai," savu viedokli pauž Hartmanis.

Viņš arī intervijā stāsta, ka principā nezina, kā tas [naudas atmazgāšana] vispār ir jādara. "Kāpēc naudas atmazgāšanā? Tas ir ļoti liels jautājums. Es nemūžam neesmu nodarbojies ar naudas atmazgāšanu. Par šādu apvienojumu esmu aizskarts visvairāk. Ja mani vainotu kaut par nodokļu nemaksāšanu... nu, es vēl varētu strīdēties... tad būtu jāpierāda, kādi nodokļi, kur ir bijusi komercdarbība, kuras valsts teritorijā... Bet naudas atmazgāšana! Es to uzskatu par personīgu apvainojumu," saka Hartmanis.

Viņš arī norāda, ka netic Latvijai, valstij kā tādai, pēc visa tā, kas ir noticis. "Mani apvaino tajā, ko es nekad neesmu darījis," saka Hartmanis.

"Mani sākumā apvaino, bet pēc tam meklēšot pierādījumus. Ko vēl tālāk?! Kur tas ir redzēts?! Ja informācija par mani parādītos pēc tiesas sprieduma, es vēl neteiktu nevienu vārdu. Bet sākumā mani apvainot, izplatīt to publiski un pēc tam meklēt pierādījumus?! Es negribu dzīvot šādā valstī," saka Hartmanis, norādot, ka pagaidām viņš Latviju izslēdz no sava biznesa.

Skaidrojot, kāpēc viņš kopš 2010.gada aprīļa sāka pārdot daļas savās kompānijās, Hartmanis stāsta: "Es vairs neredzēju jēgu tam visam. Perspektīvā nekāda naftas produktu plūsma uz Latviju vairs nenotiks. Krievija taisa savas ostas un pareizi dara. Kāpēc Krievijai būtu jāveic tranzīts caur Latviju? Tai ir savas ostas. Jebkura normāla valsts vadība vispirms domās par savām ostām un tikai tad par citām. Tranzītam, nopietnam tranzītam caur Latvijas ostām es vispār neredzu perspektīvu. Jā, kaut kas ies, kaut ko darīs. Bet tādos apjomos, kā 90. gados - nekad vairs."

Kā ziņots, VID pērn informēja, ka oktobra vidū sākts kriminālprocess par kāda uzņēmēja A. nelegālo darbību naftas biznesā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Viņš četru gadu laikā apgrozījis aptuveni 140 miljonus latu nelegālu līdzekļu.

Kā informēja VID, ar Liepājas naftas biznesu saistītais uzņēmējs, pret kuru VID sācis kriminālprocesu par varbūtējo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pēc sākotnējiem aprēķiniem, valstij nav samaksājis vismaz vienu miljonu latu.

Pēc VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka Kaspara Čerņecka iepriekš paustā, šī nav uzskatāma par lielāko naudas atmazgāšanas lietu, jo, nosakot, vai kāda šāda veida lieta ir apjomīga, finanšu policija ņem vērā naudas legalizēšanā iesaistīto personu loku, uzņēmumu skaitu, kā arī nenomaksāto nodokļu apjomu.

Šī lieta vērtējama kā apjomīga pēc apgrozīto līdzekļu apjoma - 140 miljoniem latu, uzskata Čerņeckis.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, VID redzeslokā nonācis nu jau bijušais Liepājs Speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma "Baltic Bunkering Company" līdzīpašnieks Artis Hartmanis.

Kā rāda "Lursoft" datu bāze, no visām viņam piederošo kompāniju kapitāldaļām 1971.gadā dzimušais Hartmanis atbrīvojies pērn no aprīļa līdz jūlijam. Tajā pat laikā Hartmanis masveidā atbrīvojies arī no nekustamajiem īpašumiem: saskaņā ar zemesgrāmatu un nekustamā īpašuma kompāniju datu bāzu ziņām viņam pašlaik nepieder arī vairs neviens nekustamais īpašums.

Hartmanim Bora dēļ bijušas vien nepatikšanas

Artim Hartmanim Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Bora dēļ ir bijušas vienas vienīgas nepatikšanas.

SAB darbinieka Aigara Bora sieva Iveta Bora bija arī Harmaņa biznesa partnere.

"Es Aigaru [Aigars Bors, Satversmes aizsardzības biroja izlūkošanas daļas priekšnieks] pazīstu, kopš viņš vēl Liepājā strādāja. Iveta strādāja pie manis. Kādus gadus trīs. Tad mēs pirkām "Baltic Bunkering Company", un, tā kā viņa izteica vēlmi piedalīties biznesā, viņai tika pārdota neliela daļa. Mēs jau par salīdzinoši nelielu summu nopirkām to kompāniju," stāsta Hartmanis.

Bors tad neesot bijis SAB darbinieks. "Turklāt, kas attiecas uz [Aigaru] Boru - es varu jums pateikt, ka man viņa dēļ vairāk ir bijušas nepatikšanas nekā jēga no tā, ka viņa sieva ir pie manis strādājusi," stāsta Hartmanis.

Hartmanis neapstiprina medijos paustos pieņēmumus, ka viņa bizness ir sācis plaukt tieši tad, kad sāka sadarboties ar Boru ģimeni.

"Mans uzplaukums sākās tad, kad es aizbraucu strādāt uz Krieviju. Es ar krieviem sāku strādāt 2007.gadā. Un atgriezos Latvijā tikai 2009.gadā," stāsta Hartmanis.

Viņš Krievijā sadarbojas ar daudzām kompānijām, strādājis arī ar "Jukos".

Komentējot pieņēmumus, ka Hartmanis bijis starpnieks tā dēvēto piesegpasu nodrošināšanā "Jukos" bijušajai vadībai, Hartmanis norāda: "Man nav pilnīgi nekāda sakara ar to. Tad jau es Hodorkovski [bijušais "Jukos" prezidents, tagad ieslodzītais Krievijā] arī esmu ielicis cietumā."

Hartmanis arī nekad ar Aigaru Boru neesot runājis ne par savu, ne viņa darbu. "Pilnīgi nekad. Es atkārtoju - man Bora dēļ ir bijušas vienas vienīgas nepatikšanas. Man vajadzēja viņa dēļ aiziet no ļoti lielas Krievijas kompānijas, kurā es strādāju, jo Krievijas specdienesti sāka interesēties, kāpēc viņš zvana man un kāpēc es zvanu viņam. Es uzskatu, ka šī situācija ar mani šodien izveidojusies tāpēc, ka viens cilvēks kaut kādas atriebības dēļ iedeva informāciju mūsu struktūrām, bet tās izspēlēja savu iekšējo karu. Tā bija arī iepriekšējo reizi, kad Ģenerālprokuratūrā bija lieta par piesegpasēm. KNAB karo pret SAB, SAB pret vēl kaut ko, un tā viņi mums visi pret kaut ko karo. Un tālāk jau mūsu struktūras izspēlē šo informāciju tā, kā tām ir izdevīgi," savu viedokli skaidro Hartmanis.

"Īstenībā, kas attiecas uz bijušajiem "Jukos" darbiniekiem, tikai vienam no viņiem Latvijā ir iedots politiskais patvērums - bijušajam "Jukos" viceprezidentam Jelfimovam, un to nekārtoja ne es, ne Bors, bet gan Komogorcevs ar Šabašovu. Un tas izskanēja gan presē, gan televīzijā. Man ar "Jukos" sadarbība ir bijusi ļoti nelielos apjomos, kaut kādu mirkli varbūt pārkrāvu viņu produktu," stāsta Hartmanis.

Viņš intervijā norāda, ka viņam nekad Latvijā nav bijusi saistība ne ar vienu no drošības struktūrām, ne ar vienu no politiķiem. "Es neesmu ziedojis nevienai partijai... ā, nē, laikam kādu summu ziedoju [Gundara] Bojāra partijai, kad viņš uz Rīgas domi kandidēja. Pazinu viņu vēl no Liepājas laikiem. Bet vispār man nav nekādas saistības ne ar struktūrām, ne politiku. Tāpēc arī man bija tik dīvaini, kāpēc par mani radās tik liela interese. Man nav nojausmas, kāpēc tā. Vienīgās aizdomas, kas man rodas, ka šo interesi ir nofinansējis Jevgēnijs Tihonovs. Un tad jau struktūras nospēlēja iekšējo spēli, kāda tām bija izdevīga," viedokli pauž Hartmanis.

Viņš norāda, ka pēdējo reizi ar Aigaru Boru sazinājies savas meitas dzimšanas dienā - 2010.gada 10.oktobrī. "Bet tā mēs pēdējo trīs gadu laikā esam sazinājušies labi ja reizi divos mēnešos," saka Hartmanis, piebilstot: "Man nav nekādas īpašas vēlēšanās runāt ne ar Ivetu, ne Aigaru." Viņiem neesot labu attiecību no tā mirkļa, kad Hartmanim sākās problēmas viņu dēļ Krievijā. Aptuveni no 2008.gada.

Savukārt runājot par savu biznesu Latvijā, Hartmanis norāda: "Man bija naftas produktu pārkraušana, kuģu bunkurēšana. Tagad tas viss ir veiksmīgi pakāsts. Kaut kā tā."

LETA/Foto:LETA