"Maximai" piemēro sodu par ļaunprātīgi lēnu norēķināšanos ar "Siguldas maiznieku"
Konkurences padome uzlikusi Ls 45 000 naudas sodu SIA "Maxima Latvija", kas ļaunprātīgi izmantojusi dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā, norēķinoties par SIA "Siguldas maiznieks" produkciju.
„Maxima” norēķinājusie spārmērīgi garos termiņos un aizturētos līdzekļus izmantojot savas uzņēmējdarbības attīstībai.
Tāpat KP uzdevusi "Maximai" tiesisku pienākumu izbeigt pārkāpumu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.
"Maxima" kategoriski noliedz KP pārmetumus un sola apstrīdēt padomes lēmumu.
Kā skaidroja KP pārstāve, mazumtirgotājs, ilgstoši nenorēķinoties ar ražotāju, var izmantot savām vajadzībām līdzekļus, kas iegūti, tirgojot attiecīgo produkciju, un par šādu kapitāla izmantošanu samaksāt vēlāk procentu maksājumu veidā, kas "Siguldas maiznieka" gadījumā nav atsvēris kaitējumu, ko nodara samaksas par piegādātajām precēm aizkavēšana.
"Šāda pakļaušanās sev neizdevīgiem nosacījumiem un mazumtirgotāja kreditēšana neatbilst "Siguldas maiznieka" ekonomiskajām interesēm - apgrozāmie līdzekļi uzņēmumam nepieciešami, lai norēķinātos ar saviem kreditoriem un laikus nomaksātu nodokļus. Šo saistību nepildīšana var negatīvi ietekmēt uzņēmuma saimniecisko darbību un reputāciju, liegt tam iespējas piesaistīt līdzekļus un piedalīties publiskajos iepirkumos. Uz ražotāja atkarību no mazumtirgotāja norāda arī situācija, kad atbilstoši noslēgtajam līgumam "Siguldas maizniekam" bija pienākums atmaksāt "Maximai" pienākošos atlaidi, vēl pirms mazumtirgotājs ar to bija norēķinājies par saņemtajām precēm," sacīja Kabanova.
Lēmumā KP norāda, ka taisnīgs un pamatots termiņš, kad mazumtirgotājam kā pircējam ir jānorēķinās par piegādāto produkciju, ir preču vidējais aprites laiks konkrētajā mazumtirdzniecības tīklā, pieskaitot tam līdz desmit dienām, kas varētu būt nepieciešamas, lai veiktu savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un citas ar norēķiniem saistītās darbības. Šajā gadījumā tas ir ievērojami pārsniegts.
Tā kā tika konstatēts, ka "Maxima" atrodas dominējošā stāvoklī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā un tai piemīt tirgus vara attiecībā pret "Siguldas maiznieku", šāda pārmērīgi garu maksājumu termiņu piemērošana ir aizliegta ar Konkurences likumu.
"Siguldas maiznieks" veikalos "Maxima" realizē vairāk nekā pusi no tā saražotās produkcijas.
Lietas izpēte tika uzsākta pēc KP iniciatīvas, balstoties uz tirgus uzraudzības ietvaros iegūtu informāciju.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Maximas" preses sekretārs Ivars Andiņš, mazumtirgotājs nepiekrīt KP lēmumam par nepamatoti gariem norēķinu termiņiem "Siguldas maizniekam" par veikaliem piegādātajiem sausiņiem, cepumiem u.c. produktiem, tāpēc "Maxima" noteikti šo lēmumu pārsūdzēs.
"Lēmumam nepiekrītam un to noteikti pārsūdzēsim, jo termiņi bija pamatoti un par tiem bija vienošanās līgumā ar ražotāju. Likums nenosaka precīzus norēķinu termiņus šādiem produktiem un KP savā vērtējumā par "nepamatotību" ir kļūdījusies. Katrā ziņā sadarbība ar "Siguldas maiznieku" turpinās," uzsvēra Andiņš.
Šis ir otrais konstatētais dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas gadījums kopš īpaši ražotāju un piegādātāju un lielo mazumtirgotāju attiecību regulēšanai paredzētās normas ieviešanas Konkurences likumā. Pirmais bija sods SIA "Rimi Latvia" par netaisnīgu atlaižu uzspiešanu AS "Valmieras piens".
Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā būtiski atšķiras no klasiskā dominējošā stāvokļa tieši tirgus varas apjoma ziņā. Uzņēmumam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, piemīt spēja uzspiest netaisnīgus darījuma nosacījumus vai maksājumus piegādātājiem, taču atšķirībā no klasiskā dominējošā stāvokļa nepiemīt spēja rīkoties pilnīgi neatkarīgi no patērētājiem vai konkurentiem. Attiecīgi atrašanās dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā uzņēmumam uzliek īpašu atbildību, veidojot attiecības ar piegādātājiem.