Noteikt zālēm zemākas cenas traucē Ministru kabineta apstiprināta sistēma
Noteikt zālēm zemākas cenas traucē esošais zāļu tirgus regulējums, secināts Konkurences padomes veiktajā zāļu izplatīšanas tirgus uzraudzības pētījumā, kurā analizēts zāļu cenu veidošanās process.
KP secināja, ka pilnvērtīgi izmantot iespēju noteikt zālēm zemākas cenas nav ļāvusi gan Ministru kabineta apstiprinātā uzcenojumu noteikšanas sistēma, gan iespēja zāļu ražotājiem cīnīties par ārsta, nevis pacienta izvēli analogu zāļu gadījumā, gan valsts noteiktās administratīvās barjeras attiecībā uz zāļu reģistrāciju, aptieku atvēršanu un izkārtojumu, paralēlo zāļu importu un ģenērisko zāļu izplatīšanu, kā arī atbildīgo institūciju nespēja nodrošināt, lai visas atlaides, ko saņem zāļu lieltirgotāji un aptiekas, tiktu ņemtas vērā, aprēķinot zāļu gala cenu.
KP norāda uz nepieciešamību veicināt zāļu ražotāju cenu konkurenci, izskaužot ražotāja iespējas cīnīties par recepti izrakstošā ārsta labvēlību (ļaujot ārstiem receptē norādīt tikai zāļu aktīvās vielas, nevis konkrētu zāļu nosaukumu) un nodrošinot pacienta iespējas aptiekā saņemt informāciju par lētāko iespējamo ekvivalento recepšu un bezrecepšu medikamentu. Vienlaikus KP atgādina, ka patlaban pircējam ir tiesības aptiekā saņemt informāciju par visām zālēm, kuru pamatā ir viena un tā pati aktīvā viela un kas uzskatāmas par analogām, - pat ja ārsts norādījis konkrētu zāļu nosaukumu, pacientam ir iespēja izvēlēties analogas lētākas zāles.
Tāpat KP aicina mainīt zāļu uzcenojumu noteikšanas sistēmu, lai nepieļautu, ka lieltirgotājiem un aptiekām ir izdevīgāk pārdot tieši dārgākas zāles, kā arī mazināt pastāvošās administratīvās barjeras, kas patlaban ierobežo jaunu zāļu ieviešanas iespējas, diferencējot reģistrācijas izmaksas par labu lētākām vai mazāk rentablām zālēm. KP aicina izvērtēt iespējas nākotnē rīkot Baltijas mēroga zāļu iepirkumus un reģistrāciju, novēršot mazā tirgus apjoma izraisīto sadārdzinājumu.
Nepieciešams arī atcelt ierobežojumus zāļu paralēlajam importam, kā arī ierobežojumus ģenērisko zāļu izplatīšanai, kas patlaban atbalsta dārgāku oriģinālo zāļu ražotājus, nevis lētāko ģenērisko zāļu ienākšanu un pārdošanu tirgū. Bet, lai nodrošinātu, ka ražotāju un lieltirgotāju organizētās atlaides nonāk līdz patērētājam, būtu jāaizliedz tās pastāvošās atlaides, kuras nevar tikt ietvertas vai netiek ietvertas konkrētu zāļu pavadzīmēs un attiecīgi netiek iekļautas gala cenas aprēķinā.
KP arī rosina noteikt atšķirīgu maksimāli pieļaujamā uzcenojuma aprēķinu tiem uzņēmumiem, kam pieder gan zāļu lieltirgotavas, gan aptiekas, lai novērsu pastāvošo situāciju, ka zāļu cenā tiek iekļauti izdevumi, kas šādiem uzņēmumiem nemaz nepastāv, piemēram, izdevumi mārketinga aktivitātēm. Tāpat jāveicina, lai aptiekas zāles iegādājas tieši no ražotājiem.
Būtu arī daļēji jāatceļ jaunu aptieku atvēršanas ierobežojumi, lai veicinātu cenu konkurenci aptieku vidū un attiecīgi liktu tām apsvērt zemāku uzcenojumu piemērošanu.
Par gūtajiem secinājumiem KP informējusi Veselības ministriju. Pēc KP vadītājas Ievas Jaunzemes tikšanās ar veselības ministru Juri Bārzdiņu (ZZS) panākta vienošanās par turpmāku KP līdzdarbību zāļu tirgus regulējuma grozīšanā.
