Latvijas eksports šogad varētu augt par 6%
Lai nodrošinātu stabilu tautsaimniecības izaugsmi, eksporta veicināšanas politikas mērķis ir diversificēt un palielināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu, sekmēt preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvara pieaugumu eksportā, kā arī nodrošināt eksporta apjoma pieaugumu vismaz 6% apjomā pret iepriekšējo gadu, teikts šodien valdībā nolasītajā Ekonomikas ministrijas (EM) atbildes projektā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par eksporta veicināšanu.
EM projektā norādījusi, ka tradicionāli nozīmīgākās preču eksporta grupas ar lielāko īpatsvaru kopējā preču eksportā ir koksne un tās izstrādājumi, lauksaimniecības un pārtikas preces, metāli un to izstrādājumi, kā arī mašīnbūves produkcija. Patlaban Latvijas eksports nozaru ziņā ir salīdzinoši diversificēts, taču nepieciešams palielināt preču ar augstu pievienoto vērtību piedāvājumu ārējos tirgos.
2010. gadā Latvija eksportēja preces uz 179 dažādām valstīm. Lielākais Latvijas tirdzniecības un eksporta partneris ir Eiropas Savienības (ES) valstis, turklāt Latvija pievērš īpašu uzmanību ekonomisko attiecību attīstībai ar ES valstīm, Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstīm, kā arī ar Āzijas valstīm.
Tajā pašā laikā EM norādīja, ka Latvijas uzņēmumu konkurētspēju lielā mērā ietekmē zemā produktivitāte, ko ietekmē izmantotās tehnoloģijas un ražošanas darba organizācija attiecībā uz ražošanas procesa vadību un cilvēkresursu pārvaldīšanu, kā arī apgrozāmo līdzekļu trūkums un importējošās valsts ekonomiski politiskā un tiesiskā vide.
Atbildot uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas jautājumu par loģistikas sektora eksporta veicināšanu, EM norādīja, ka 2011. gadā tiek plānotas uzstāšanās starptautiskajās konferencēs, dalība tirdzniecības misijās, ienākošās un izejošās Latvijas un ārvalstu speciālistu vizītes, publikācijas starptautiskos izdevumos.
Patlaban arī notiek darbs ar Turciju, lai konteinervilcienam "Zubr" piesaistītu jaunas kravas. Ukrainas Dzelzceļa administrācija ir pievienojusies "Zubr" projektam, un plānots, ka vilciens nākotnē konteineru kravas nogādās uz un no Odesas un Iļjičevskas ostām. Notiek sarunas ar Ukrainas un Baltkrievijas kolēģiem par jaunu kravu piesaistīšanu. Šā gada marta vidū Rīgā notiks sarunas ar Turcijas Transporta ministrijas amatpersonām par sadarbību kravu satiksmē no Turcijas uz Baltijas reģionu. Jaunu kravu piesaistē aktīvi strādā arī Rīgas brīvosta gan ar Turcijas, gan Zviedrijas partneriem. Nozares svarīgākie jautājumi tiek pārrunāti starpvaldību komisiju sēdēs.
Tāpat notiek sadarbība ar Ķīnu ar mērķi pagarināt konteinervilciena "Baltica Transit" maršrutu līdz Ķīnai un nodrošināt to ar kravām virzienā uz Latviju.
Savukārt augstākās izglītības eksporta mērķis ir veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un internacionalizāciju, piesaistīt ārvalstu studentus un pasniedzējus, kā arī sekmēt starptautisko sadarbību. Kā galvenos augstākās izglītības pakalpojumu veidus EM min studiju programmu piedāvājumu angļu valodā un citās svešvalodās, kopēju studiju programmu īstenošanu ar ārvalstu augstskolām un kopēju grādu un kvalifikāciju piešķiršanu, stipendiju piešķiršanu ārvalstu studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem divpusējo un trīspusējo starpvaldību līgumu ietvaros, kā arī dalības nodrošināšanu ES izglītības programmās un starptautiskos pasākumos.
Latvijas augstskolās un koledžās patlaban studē 1949 ārvalstu studenti no 62 pasaules valstīm, kas ir par 234 studentiem vairāk nekā iepriekšējā studiju gadā, neskatoties uz to, ka kopējais studējošo skaits šajā studiju gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 8%, turpretī ārvalstu studentu skaits kopējā studentu skaitā ir palielinājies. Ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējo piecu gadu laikā pieaug vidēji par 6%-8% gadā, un to īpatsvars patlaban veido gandrīz 2% no kopējā studentu skaita. Vispopulārākās mācību programmas ārvalstu studentu vidū ir medicīna, inženierzinātne un sociālās zinātnes.
Kā problēmu ārvalstu studentu piesaistīšanai EM minēja atsevišķus normatīvos aktus, kas regulē vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanu trešo valstu pilsoņiem. EM prognozē, ka 2013. gadā ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā augs līdz 3% no kopējā studentu skaita. Savukārt par problēmām un šķēršļiem veselības aprūpes pakalpojuma eksporta jomā EM nosauca iepriekšējās sadarbības pieredzes trūkumu, nenoformējušos pastāvīgo sadarbības partneru loku, nepilnīgi izmantotas savstarpējo komunikāciju iespējas, kā arī atsevišķas nepilnības normatīvo aktu jomā. Veselības aprūpes eksporta jomā šogad plānots izveidot katrā Baltijas valstī vismaz vienu specializēto centru, kas sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus visām Baltijas valstīm, organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību Baltijas valstu pierobežu teritorijās, izveidot funkcionējošu cilvēku orgānu transplantācijas sistēmu Baltijas valstīs, pilnveidot dienas stacionāru aprūpi ārstniecības iestādēs un prasības darba organizācijai tajos, veikt stacionāro ārstniecības iestāžu darba kvalitātes kritēriju un sniedzamo pakalpojumu izvērtēšanu, kā arī, realizējot studiju programmas ārvalstu studentiem Rīgas Stradiņa universitātē, plānots, ka izglītību apliecinošus dokumentus šajā augstskolā 2011. gadā iegūs 15 ārvalstu studenti.
LETA
