Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms samazinājies par 13%

Vismazākais reklāmas tirgus apjoma kritums ir televīzijai un internetam, kuru tirgus samazinājies attiecīgi par 1% un 2%. Tam seko kino ar 11% un radio ar 19% samazinājumu.

Lielākos reklāmas apjomu kritumus piedzīvojusi vides reklāma - par 22%, žurnāli - par 30% un avīzes - par 32%.

Kopumā televīzija 2010.gadā piesaistīja reklāmas 20,53 miljonu latu apjomā, internets - 5,91 miljonu latu, radio - 5,25 miljonu latu, avīzes - 5,15 miljonu latu, vide - 4,61 miljonu latu, žurnāli - 4,08 miljonu latu, bet kino - 317 000 latu apjomā.

Televīzija pērn palielinājusi savu mediju reklāmas tirgus daļu par 5%, sasniedzot 45% no kopējā tirgus. Palielinājusies arī interneta tirgus daļa, kopumā sasniedzot 13%. Pārējo mediju reklāmas tirgus daļa nedaudz samazinājusies - avīzēm par trīs procentpunktiem, žurnāliem par diviem procentpunktiem, radio un videi katram pa vienam procentpunktam. Savukārt kino tirgus daļa palikusi nemainīga viena procentpunkta apjomā no kopējā mediju reklāmas tirgus.

Kā skaidro Reklāmas asociācijas padomes loceklis Juris Liepiņš, pērn mediju tirgus nedaudz stabilizējies un šogad ir pamats optimismam.

"Tirgus kopsavilkums uzrāda, ka saskaņā ar prognozēto pirmās mediju grupas, kas uzrādīs pozitīvas tendences, būs internets un televīzija. Turklāt internets 2010.gadā kļuvis par otru lielāko mediju grupu Latvijā," sacīja Liepiņš.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters atzīmēja, ka pērn piecu lielāko reklāmdevēju tops nav mainījies. "Tele 2" joprojām ir lielākais reklāmdevējs Latvijā, tam seko "Procter & Gamble", "Bite", "Henkel" un LMT. Savukārt reklamētāko zīmolu topā "Tele 2" nokritusies par divām vietām un ieņem ceturto, bet pirmajās vietās 2010.gadā ir "Maxima", "Zelta zivtiņa" un "Bite".

Tāpat Rumpēters norādīja, ka pērn ievērojamu kāpumu reklamētāko nozaru topā piedzīvojušas finanšu institūcijas un to pakalpojumi, kuri 2009.gadā atradās piecas pozīcijas zemāk, bet tagad ieņemot ceturto vietu. Lielākie reklāmdevēji šajā nozarē bija "Swedbank", "DNB Nord" un "SEB banka".

Reklamētākā nozare Latvijā 2010.gadā vēl joprojām ir mobilie sakari, tai seko mazumtirdzniecība un medikamentu reklāmdevēji. Par divām pozīcijām uz augšu 2010.gadā pakāpusies arī piektajā vietā esošā mājsaimniecības preču nozare.

Liepiņš prognozē, ka Latvijas mediju reklāmas 2010.gada tirgus dati būs līdzīga kā Lietuvā un Igaunijā, kuri tiks publiskoti tuvākajā laikā. Viņš norāda, ka šogad varētu pat gaidīt nelielu reklāmas tirgus pieaugumu, bet pie nosacījuma, ka citu Eiropas valstu ekonomika būs stabila, jo pretējā gadījumā starptautiskie reklāmdevēji varētu pārskatīt ieguldāmās investīcijas Baltijā.

Kā skaidro televīzijas kanālu LNT un "TV5" pārdošanas direktors Guntars Traubergs, 2010.gadā uz televīzijas tirgu lielu iespaidu atstāja digitalizācijas process, kā arī vēlēšanas, uz kurām liktās cerības neattaisnojās. Taču to, iespējams, izdevies kompensēt ar investīcijām dažādos pašu veidotos produktos.

SIA "Inbokss" pārdošanas vadītājs Andis Kulinskis savukārt norādīja, ka internetam 2010.gads bijis samērā veiksmīgs, neskatoties uz nelielo apjoma kritumu.

"Interneta tirgu ietekmēja aizvadītā gada sākumā azartspēļu reklāmu aizliegums, kas samazināja ieņēmumus par aptuveni 5% līdz 10%. Ja šī aizlieguma nebūtu, domāju, ka interneta tirgus būtu pieaudzis 3% līdz 8% robežās," stāsta Kulinskis. Viņš prognozēja, ka šī gada beigās interneta reklāmas tirgus daļa sasniegt 15% no kopējā tirgus.

SIA "Mediju grupa Super FM" attīstības direktore Marianna Minigubajeva prognozēja, ka radio tirgus 2011.gadā savas pozīcijas nostabilizēs. "Pirmkārt, radio tirgus ir kļuvis pārskatāmāks, jo notikusi radiostaciju konsolidācija un tā rezultātā sešas lielākās stacijas kontrolē 80% tirgus. Otrkārt, pēc mums pieejamās informācijas, televīzija palielinājusi cenas, kā rezultātā daudzi mazie un vidējie reklāmdevēji pārdalīs budžetus par labu radio," uzskata Minigubajeva.

AS "Diena" reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva pauda viedokli, ka preses kategorijā katrā mediju grupā 2010.gads aizvadīts atšķirīgi.

"Mēneša žurnāli turpina izjust tēla reklāmu samazinājumu, bet nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un tādējādi iegūst. Tāpat bija vērojams pieaugums reģionālo izdevumu grupā. 2011.gadā rēķināmies ar reklāmu apjomu pieaugumu, jo īpaši žurnālu grupā. Par to liecina lasītāju auditorijas stabilitāte un abonentu skaita pieaugums," sacīja Isājeva.

Jau ziņots, Latvijas mediju reklāmas tirgus apjoms 2009.gadā samazinājies par 46%, sasniedzot 52 668 000 latu.

Vislielāko kritumu piedzīvojis žurnālu reklāmas tirgus, kas samazinājies par 63%, sasniedzot 5 809 000 latu, savukārt vismazāko krituma apjomu piedzīvojis interneta reklāmas tirgus, kura apjoms samazinājies par 32% un sasniedzis 5 809 000 latu.

Laikrakstu reklāmas tirgus samazinājies par 57%, sasniedzot 7 542 000 latu.

Trešais lielākais samazinājums ir kino reklāmas tirgum, kas samazinājies par 44% un ir 355 000 latu.

Televīzijas reklāmas tirgus samazinājies par 40%, pērn sasniedzot 20 752 000 latu, savukārt radio reklāmas tirgus samazinājies par 39%, sasniedzot 6 520 000 latu.

Vides reklāmas tirgus apjoms samazinājies par 38% un sasniedzis 5 881 000 latu.