"Latvenergo" aicina iedzīvotājus taupīt energoresursus arī ikdienā

Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda energokompānijas Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Kā liecina "Latvenergo" aprēķini, akcijas efekts, iestājoties gaišajam pavasara laikam, attiecībā uz izmaiņām energosistēmā ir galvenokārt simbolisks, jo kopumā ir līdzvērtīgs tam stāvoklim, kāds novērojams gadījumos, kad virs Rīgas parādās mākoņi.

"Tomēr, neapšaubāmi, augstvērtīgs ir fakts, ka arvien vairāk iedzīvotāju tiek informēti par dabas resursu taupīšanu. Šajā sakarā svarīgi atzīmēt, ka līdz ar pāreju uz vasaras laiku ikvienam iedzīvotājam tiek sniegta iespēja samazināt savu elektroenerģijas patēriņu par 2%-3%, to aizvietojot ar saules gaismu," akcentēja Siknis.

26.martā plkst.20 Latvijas elektroenerģijas slodze bija 885 megavati (MW), tieši tāds pats lielums bija vērojams arī plkst.21.

Gadījumā, ja šāda "zemes stunda" notiek gaišā vakarā, izmaiņas sistēmā var būt 10-15 MW patērētās jaudas kritums stundā, skaidroja Siksnis. Tajā pašā laikā daudz lielākas svārstības sistēma var piedzīvot gadījumā, ja, piemēram, virs Rīgas parādās mākonis un iedzīvotājiem nepieciešams papildu apgaismojums, kā rezultātā iekštelpās tiek ieslēgtas lampas. Tāpat novērots, ka, piemēram, vienas hokeja spēles laikā sistēmas patēriņš mainās pat par 30 MW, kas ir līdzvērtīgs apjoms visu Latvijā uzstādīto mazo hidroelektrostaciju kopēji nodrošinātajai jaudai. Nozīme elektroenerģijas patēriņa izmaiņās ir arī āra temperatūrai. Viena diennakts vidējā grāda izmaiņa rezultējas astoņu MW patērētās jaudas izmaiņā.

"Šādas vizuāli redzamās lietas - fasāžu apgaismojums, kā arī apgaisme dzīvokļos, kas dažkārt asociējas ar elektroenerģijas patēriņu, patiesībā nodrošina salīdzinoši nelielu patēriņa daļu, kura, salīdzinot ar maz redzamajiem mājsaimniecību fona elektroenerģijas tēriņiem (ledusskapis, apkure, tējkannas), ir minimāla. Var apgalvot, ka šādas akcijas rezultāts energosistēmās visbiežāk tomēr pat netiek pamanīts, jo elektroenerģijas patēriņa aktuālais rādījums tiek salīdzināts ar iepriekš izstrādātu prognozi, savukārt faktiskais rādījums ļoti bieži atšķiras no prognozes. Tāpat nav iespējams paredzēt, kāds konkrēti būtu elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā brīdī, ja šāda akcija netiktu veikta," uzsvēra "Latvenergo" pārstāvis.

Energosistēmā redzamas izmaiņas var notikt vienīgi acīmredzamu stihiju rezultātā, apakšstaciju atslēgšanās dēļ, kā rezultātā vienlaicīgi bez sprieguma paliktu liels skaits lietotāju. Tajā pašā laikā elektroenerģijas patēriņš iekārtās, kas nav tieši jūtams, bet darbojas nosacītā ikdienas fonā - ledusskapji, ūdens sildītāji, siltumsūkņi, veļasmašīnas - ir tieši tas, kas rada vislielāko mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņu.

Liela nozīme ir arī lielu rūpniecisko objektu darbībai, kas izmanto elektroenerģiju apkurei vai ražošanas procesā. Tāpat energosistēmā jūtamas izmaiņas rada arī sabiedriskā elektrotransporta kursēšanas intensitāte.

Kā ziņots, daudzi Latvijas uzņēmumi, iestādes un iedzīvotāji vakar aktīvi iesaistījušies akcijā "Zemes stunda".

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja akcijas projekta vadītāja Edīte Husare, akcijā piedalījās 38 pašvaldības, kas sadarbībā ar jauniešiem šajā laikā rīkoja dažādus pasākumus par vides tematiku. Šāda veida pasākumi notika Rīgā, Ogrē, Valmierā, Cēsīs, Liepājā, Dobelē un citās pilsētās.

Arī tie, kas bija palikuši mājās, pievienojās "Zemes stundai", izslēdzot gaismas un spēlējot spēles vai citādi pavadot laiku sveču gaismā, norādīja Husare.

Sadarbībā ar "Zaļo jostu" un Latvijas Universitātes Studentu padomi Pasaules Dabas fonds rīkoja kopīgu "Zemes stundas" svinēšanas pasākumu arī Rīgā, kura dalībnieki lēja savu "Zemes stundas" sveci un uzrakstīja apņemšanos, ko gatavi mainīt savā dzīvesveidā. Akcijas dalībnieki arī izveidoja kopīgu "Zemes stundas" simbolu "60+" pie Brīvības pieminekļa.

No uzņēmumiem aktīvi iesaistījās banku sektors - "SEB banka", "Swedbanka", "Nordea banka", telekomunikāciju operators "Tele2", uzņēmums "Aldaris", sporta centros "City Fitness" šajā laikā tika izslēgta elektrība.

Savukārt ar Latvijas Universitāti panākta vienošanās par makulatūras savākšanu un nodošanu.

Pasaules Dabas fonds pateicas visiem "Zemes stundas" atbalstītājiem un dalībniekiem, kā arī aicina īstenot "Zemes stundas" apņemšanās ikdienā, kas ir galvenais akcijas mērķis.

Nākamgad akcija "Zemes stunda" notiks 31.martā. Taču organizatori visu gadu atgādinās un liks cilvēkiem aizdomāties par videi draudzīgu uzvedību arī ikdienā.

Kā ziņots, vakar plkst.20.30 daudzviet Latvijā tika nodzēsts apgaismojums, mūsu valstij pievienojoties globālajai akcijai "Zemes stunda".

Kā novēroja aģentūra LETA, apgaismojums tika nodzēsts daudzu institūciju ēkās, kā arī iedzīvotāju mājās. Tumsā ieslīga "Swedbank" biroju ēka "Saules akmens", Rīgas pils Triju Zvaigžņu un Svētā Gara tornis u.c. nozīmīgas galvaspilsētas ēkas.

Atbalstu akcijai pauda arī valsts amatpersonas - Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Šogad Zemes stunda notika 134 valstīs un teritorijās, kas ir jauns akcijas dalībnieku skaita rekords, un ikviens akcijas dalībnieks tika aicināts apņemties kādu videi draudzīgas rīcības īstenošanu, ko varētu paveikt ikdienā.

Zemes stunda notika 26.martā no plkst.20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika un kā pirmie akcijā iesaistījās Jaunzēlande un Fidži.

Visā pasaulē uz stundu izdzisa ievērojamākās celtnes un objekti - Eifeļa tornis Parīzē, Jēzus statuja Riodežaneiro, Londonas acs un "Big Ben" Londonā, Sidnejas Operas nams, Niagaras un Viktorijas ūdenskritumi un daudzas citas.

Akcija "Zemes stunda" aizsākās 2007.gadā Sidnejā, kad divi miljoni cilvēku izslēdza apgaismojumu savos mājokļos uz vienu stundu, lai tādējādi demonstrētu attieksmi pret klimata izmaiņām. 2008.gadā akcijā piedalījās jau vairāk nekā 50 miljoni cilvēku no visas pasaules. 2009.gadā "Zemes stunda" vienoja simtiem miljonu cilvēku vairāk nekā 3900 pilsētās 88 valstīs, bet 2010.gadā "Zemes stunda" bija kļuvusi par lielāko globālo akciju, pārspējot visu iepriekš cerēto - akcijā piedalījās simtiem miljonu cilvēku vairāk nekā 120 valstīs 4000 pilsētās, kuru vidū arī daudzas Latvijas pašvaldības.

LETA